Viena no šīs runas lielākajām vērtībām bija tā, ka pāvests vēlreiz apliecināja kristīgo vērtību pārnacionālo būtību. Nenoliedzami valsts varas un baznīcas nošķirtība ir liberālas valsts viens no pamatprincipiem, lai varētu īstenot reliģiskās brīvības principu, tomēr jāatceras, ka liberālisma koncepta saknes meklējamas kristietībā, līdz ar to ir daudz saskares punktu, par kuriem var runāt gan valsts, gan baznīca.
Tāpēc nevaru piekrist skeptiķiem, kuri uzskata, ka pāvesta runa Eiropas Parlamentā nebija pieļaujama un tas ir drauds baznīcas nošķirtībai no valsts. Miers, indivīda atbildība pret sabiedrību, brīvība, cilvēktiesības, solidaritāte un tam visam pāri cilvēka cieņpilna dzīve ir tēmas, kas caurstrāvoja pāvesta uzrunu un nav svešas arī laicīgai varai. Šīs vērtības ir bijušas svarīgas Eiropas Savienības izveidošanas pamatā, un mēs nedrīkstam tās aizmirst un atstāt novārtā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!