Māris Gailis: Dažas pārdomas par filmu '4. maija republika'  (266)

Nozīmīgi šīs grupiņas locekļi ir bijušie premjerministri, kas ilgi pēc savu pilnvaru laika izbeigšanās joprojām piedalās politiskajos un ekonomiskajos procesos. Turklāt piedalās tikai tajos procesos, kuros notiek privatizācija vai valsts pasūtījumu jeb "pīrāga" dalīšana. Nezinu, kā citi ekspremjeri, bet par sevi es varu spriest, jo zinu, kur esmu bijis attiecīgajā laikā.

Lai radītu iespaidu, ka esmu bijis klāt kādā svarīgā procesā, filmas veidotāji aiz attiecīgās reportāžas ir iemontējuši fragmentu ar manu necilo personu. Piemēram, uzreiz pēc E. Repšes ievēlēšanas un brīnišķīgā kadra Doma baznīcā filmā tiek rādīta mana seja. Skaidrs, ka tas darīts tāpēc, lai radītu iespaidu, ka esmu ietekmējis attiecīgos notikumus vai vismaz esmu tajos piedalījies. E. Repše tika ievēlēts 2002. gadā. Viņa ievēlēšanā un ar to saistītajos procesos es nekādi nevarēju piedalīties, jo tajā laikā atrados Klusajā okeānā. Es biju prom no Latvijas divus gadus. Rīgā es atgriezos tikai 2003. gada pavasarī. Tādi ir mazie montāžas meli.