Kāpēc viņš tā dara, to es nezinu. Varbūt cēlu ieceru vārdā, kā tas traktēts Sorokina "Telūrījā" (galu galā, sekojot Ļeņinam un Gorbačovam iznīcināt šo monstru - Krievijas impēriju); bet visdrīzāk - nekompetences, varaskāres un velnišķīgu kompleksu mākts. Vai arī vienkārši ķīniešu marionete.
Tā vai citādi, Putina un viņa īpašā režīma ķīlnieku lomā nonākuši aptuveni 150 miljonu cilvēku. Un visiem mums, praktiski bez izņēmumiem, dzīve ar katru dienu kļūst arvien sliktāka. Domāju, ka skaidrot un argumentēt te ir lieki - tāpat viss skaidrs.
Manī apvienojušās divas spēcīgas emocijas: riebums pret pašreizējo varu un līdzcietība pret tautu, kam jādzīvo pie šādas varas. (Lai arī, tā tauta, vai nu verga refleksu vai Stokholmas sindroma dzīta, vai vienkārši stulbuma pēc šo varu, it kā, atbalsta... tas man nav tik svarīgi). Pie tam otrās emocijas ir krietni stiprākas - ārkārtīgi žēl valsti un cilvēkus, punkts.
Tāpēc vēlos pavēstīt - pārliecībā, ka kaut kādā viltīgā veidā tas nonāks līdz galvenā adresāta ausīm - dažus nelielus konkrētus ieteikumus, lai izkliedētu mūsu kritisko situāciju. Savlaicīgas piemērošanas gadījumā tie, baidos, ka paildzinās "režīma agoniju", taču, atkārtošos - man svarīgāk, lai cilvēki nemirtu, neslīgtu nabadzībā un nesvaidītos panikā. Jā, naivi, nestrīdos - bet vismaz kaut ko vajag darīt! Raksta virsrakstā lūdzu vērst uzmanību uz pirmo vārdu.
1. Izvest no Donbasa visu Krievijas regulāro karaspēku un pārtraukt tur sūtīt kara tehniku un aprīkojumu. Līdzpilsoņiem, kuri dzīvo pārliecībā, ka tur karo banderiešu līdz izmisumam novestie ogļrači un viņiem palīdz kazaki - brīvprāši, vietējos saimniecības preču veikalos sapirkušies tankus un "gradus", var vispār neko neskaidrot. Kā var "izvest to, kā tur nav"?! Toties starptautiskā sabiedrība un tās vēlētie vadoņi, kuri pārzina lietu īsto kārtību, novērtēs šādu gājienu un uzlabosies noskaņojums. Pazudīs sankcijas. Ieguvēji būs visi (izņemot dažus tūkstošus asinskāru atsaldeņu un kādus desmit patriotisku talk-show zvaigžņu), un pirmkārt Donbasa iedzīvotāji un kareivji. Jo viņi vienkārši pārstātu iet bojā. Marionešu DTR un LTR, protams, ilgāk par nedēļu neizvilktu - bet kam šis strutainais melnais caurums vispār ir vajadzīgs, izņemot krimināļus un ģenerāļus??
2. Nekavējoties (labi būtu, ja līdz Jaungada galda klāšanai) atcelt pārtikas "anti-sankcijas". Tā bija acīmredzama muļķība un politekonomiska maldīšanās, kas rietumos panikas un dumpja vietā izsauca vien vieglu eksportētāju saspringumu un smagu neizpratni, kamēr Krievijā tā vietā, lai celtu pašapziņu un lauksaimniecību, izprovocēja vien cenu kāpšanu un augošu rūgšanu - gan patērētāju, gan daudzu ražotāju vidū. Nedomāju, ka produktu atgriešanās plauktos un cenu atgriešanās savās vietās tiks tautā vērtēta kā kaunpilna kapitulācija. Tieši pretēji - aizmirstot par situācijas pirmcēloni (televīzija palīdzēs!), vairākums to novērtēs, kā rūpes par cilvēkiem. Tādējādi tas būs ļoti drosmīgi.
3. Nesen izlasīju, ka tiltu uz Krimu cels Timčenko un Rotenbergs. Man būtu principiāls papildinājums: cels PAR SAVIEM LĪDZEKĻIEM. Plaši zināms, ka Putina draugi no VDK, džudo un vasarnīcu kooperatīva pēdējos pusotra desmita gados vairāk nekā veiksmīgi "pavirpuļviesuļojuši" (vārds no paša prezidenta leksikas). Faktiski viņi visi ir valsts vadoņa parādnieki - ja viņu dzīvēs nebūtu Viņa, šie tagad nīktu necilu klerku vai Berlīnes taksistu amatos. Tagad ir īstais laiks atdot parādu - drīkst bez procentiem.
Kāpēc šiem pietuvinātajiem turpināt dot apgūt valsts pasūtījumus, kāpēc trūkstošo naudu izpumpēt no pensiju fondiem, atņemt izglītībai un veselības aprūpei? Labāk ņemt to no lielās draudzības patiesā labuma guvēju kontiem. Tak viņi paši noteikti būs priecīgi palīdzēt labdarim grūtā stundā! Un ja izrādīsies nepateicīgi sivēni - Jevtušenkova piemērs mums norāda pareizo risinājumu.
Teorētiski ziedotāju grupai varētu pievienoties arī pats Vladimirs Putins, kuram, kā vēsta ļaunas mēles, pieder lādīte, kuras saturs vērtējams vienpadsmit cipariem. Bet šī tēma ir trausla, tāpēc to atstāsim figuranta paša ziņā... Ja jāsaka skarbi, man ir aizdomas, ka draudzīgas atbudžošanas process jau klusiņām notiek, un aicinājums uz sazagtā amnestiju, kas izskanēja nesenajā Ziņojumā No Augšas, apstiprina šo minējumu.
4. Pēctecis... Bez tā Putinam galā netikt, bet mūsu alfa tēviņš pats radījis sev problēmu, pulcinot ap sevi tādus "beta", "gamma" un pat "psi" (ir tāds burts), ka paļauties uz viņiem noteikti nedrīkst. Un visi atkārto āža (piedodiet, ragainie un nagainie!) mantru: "Kurš, ja mēēēē Putins? Mēēēkādas alternatīvas!" Īstenībā, ir - un katrai gaumei.
Bet konkrēti šībrīža prezidentam, ņemot vērā viņa rāmo novecošanu, ideāli derētu Mihails Hodorkovskis. Stiprs cilvēks, tur vārdu. Ņemot vērā visus nodarījumus pret viņu un viņas uzņēmumiem, Hodorkovskim ir morāls pienākums pret Putinu, kurš neaiztika viņa ģimeni... Un galvenais: no absolūti visiem krieviem viņam ir vislabākā reputācija un vislielākā ietekme ārzemēs. Un tas nozīmē - ne vairāk ne mazāk, ka ja viņi sarunās, Putins nenonāks Hāgas tribunālā, un rietumi īpaši neuztrauksies.
Tā kā MBH ir Dieva dāvana priekš VVP. Atliek vienīgi, protams, pierunāt vien pašu Monte Kristo... Ir vērts pacensties.
Ja neies cauri laipnie padomi, dzīve uz sienas uzrakstīs ļaunus ultimātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!