Pie tādiem secinājumiem ekspertu diskusijā, viesojoties Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), nonācu kopā ar ekonomikas un uzņēmējdarbības vides ekspertiem – gan Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, gan LLU rektori Irinu Pilveri, gan DNB bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu un citiem profesionāļiem.
Runājot par mežu nozares lomu kopējās tautsaimniecības attīstībā, varam atzīmēt, ka daudzas Latvijas eksportējošās nozares ir atkarīgas no situācijas Austrumos un no tā, kā attīstās situācija Ukrainā un Krievijā. Tikko kā ir riski šajos reģionos, tā arī mūsu uzņēmumi izjūt sekas - arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru vidū ir uzņēmumi, kam eksporta kritums ir pat 40 procentu.
Savukārt meža nozarei šī situācija ir daudz jo daudz labāka - tā ir salīdzinoši neatkarīga no tā, kas notiek Krievijas tirgus kontekstā, jo uz šiem tirgiem eksports ir pavisam minimāls un teju pat nejūtams. Lielāko pienesumu sniedz meža nozares eksports tieši uz Eiropas valstīm un citiem pasaules reģioniem, tāpēc meža nozare viennozīmīgi ir mūsu Latvijas stabilitātes pamats, kas ir jāattīsta vairāk, izmantojot tās resursus.
Lai sekmīgi attīstītos mežu nozare, ir svarīgi panākt uzlabojumus valsts demogrāfiskajā situācijā, mainot pašlaik sabiedrībā vērojamās izteikti negatīvās sociāli demogrāfiskās tendences. Mūsu dzimstības un mirstības rādītāju bilance ir negatīva, tāpēc Latvijas iedzīvotāju skaits ik dienas samazinās vidēji par 21 cilvēku. Tam vēl jāpieskaita "aizbraucēji" - pēc vispārējiem aprēķiniem, katru dienu no Latvijas emigrē aptuveni 30 cilvēku. Šādam scenārijam turpinoties, jau pavisam tuvā nākotnē varam piedzīvot būtisku darbaspēka trūkumu, kas savukārt kritiski ietekmēs ekonomisko izaugsmi.
Vērtējot vispārējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, pašlaik Latvijas labklājība sasniedz aptuveni 64 līdz 65 procentus no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Savukārt viens no veidiem, kā šo rādītāju uzlabot, būtu veltīt vairāk uzmanības tieši perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm, stiprināt mežu nozari, tādējādi atbalstot ilgtspējīgu ekonomiku. Bet kā to panākt?
Latvijā stiprinot meža nozari, visā tautsaimniecībā panāksim domino efektu, jo tā "iekustinās" arī citas būtiskas attīstības sviras. Ar to mēs atstāsim pozitīvu iespaidu uz uzņēmējdarbību, varēsim palielināt eksportu, tas dos darbavietas, attiecīgi palielināsies nodokļu ieņēmumi budžetam, varēsim vairāk naudas veltīt mūsu labklājības uzlabošanai, veidojot tālāku labumu "ķēdīti". Nav noslēpums, ka tieši meža nozare ir attīstības pamats reģionos - tikai 20 procentu meža nozares darbavietu atrodas galvaspilsētā, pārējie 80 procentu nozarē strādājošo tiek nodarbināti reģionos. Turklāt šajā nozarē vīrieši un arī sievietes spēj veikt dažāda veida darbus, pēc tam savus nopelnītos līdzekļus tērējot, piemēram, vietējā frizētavā, vietējā veikalā vai auto servisā un citādi atbalstot iekšējo tirgu.
Ir skaidri redzams, ka mežu nozare ir tautsaimniecības joma, kuras devumu jau tagad izjūt ikviens, bet ar tās attīstību būs iespējams novirzīt vēl vairāk līdzekļu iedzīvotāju ikdienas dzīves uzlabošanai, tostarp pensiju un algu paaugstināšanai, ceļu remontiem un citām mums tik svarīgām lietām.
Ekspertu diskusijā mēs arī secinājām, ka jau patlaban meža nozare ir viens no centrālajiem tautsaimniecības "spēlētājiem" - tās eksports arvien aug. Lai gan jau pašlaik uzņēmumi ir iemācījušies strādāt gana produktīvi, taču attīstības iespējas vēl ir pietiekami plašas - kā atzīst zinātnieki un eksperti, mežus mēs apsaimniekojam atbildīgi, un mums ir iespējas vēl attīstīties, no jauna stādot un atkal izstrādājot mežu.
Tāpat jāatzīmē arī meža nozares pienesums iekšzemes kopprodukta palielināšanā, kur tās devums vērtējams vismaz 5 procentu apmērā, bet nozares eksporta vērtība veido piekto daļu no Latvijas kopējās eksporta vērtības. Nozares eksports 2013.gadā sasniedza 1,88 miljardus eiro, kas ir par 10 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt meža nozare nodrošina lielu daudzumu darbavietu - tieši nodarbināti tajā ir vairāk nekā 40 000 cilvēku, kopā ar netieši nodarbinātajiem tajā strādā vēl divreiz vairāk cilvēku, bet piecu gadu griezumā, ieskaitot mežu īpašniekus, mežs nodrošinājis ienākumus pavisam aptuveni 140 000 Latvijas iedzīvotāju.
Lai arī meža nozares nozīme šķietami ir pašsaprotama un esam jau pieraduši to cildināt, to var un vajag arvien attīstīt, kā arī pētīt un izzināt, lai ar tās palīdzību mēs celtu Latvijas labklājību un ekonomisko neatkarību. Jo īpaši šī brīža sociālekonomiskajā situācijā un Krievijas - Ukrainas attiecību kontekstā, stiprinot tās pienesumu ne vien reģionu, bet visas Latvijas attīstībā.