LET_6649523
Foto: LETA
Portālā Delfi 11. decembrī publicētajā rakstā "Par mūsdienu vērtībām un meklējumiem" 12. Saeimas deputāte Ingūna Rībena ir publicējusi konferencē "Mūsdienu vērtību meklējumi Latvijas izglītībā" teikto uzrunu, kuru noklausījos arī klātienē. Autores galvenās tēzes, kas iekļautas šajā tekstā ir: vērtības nav jāmeklē; vērtības ir "fundamentālas un neapšaubāmas"; Eiropa šobrīd "piedzīvo visdziļāko identitātes krīzi savā vēsturē"; un "veidojas paaudze, kas dreifē globālās realitātes okeānā bez jebkādas absolūtas vērtību orientācijas".

Es noteikti pievienojos Rībenas kundzes paustajai pārliecībai, ka jauniešiem ir jāmāca "zīmju, simbolu un jēdzienu valoda, kurā gadu simtiem ir domājusi un sazinājusies visa Eiropas civilizācija", un šo pārliecību jau vairāk kā piecpadsmit gadus īstenoju, palīdzot skolēniem un studentiem apgūt filosofiju un ētiku. Neapšaubāmi, ļoti svarīga ir arī morālā izglītība, pie tam īstenota gan katrā no mācību priekšmetiem, gan ārpus skolas - ģimenē. Daudz niansētāks ir jautājums par to, ko un kā mācīt skolā, lai ieaudzinātu bērnos un jauniešos morālās vērtības.

Pirmkārt, būtiski ir, ko nozīmē Rībenas kundzes minētās fundamentālās, neapšaubāmās, absolūtās vērtības? Ir tiesa, ka filosofijas vēsturē ir teorijas, kuras pamato tieši šādu vērtību pastāvēšanu, un ir vēsturiski laikmeti un kultūras, kuros šāda pieeja ir bijusi noteicošā. Varam secināt, ka Rībenas kundze vairāk vai mazāk argumentēti ir pieņēmusi vienu no šīm teorijām. Tomēr rodas jautājums, vai tas ir pietiekams iemesls, lai tieši šajā vērtību teorijā balstītu arī izglītību skolā, ja tai līdzās neapšaubāmi pastāv arī citas pieejas un skatījumi?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!