Šie notikumi radījuši nešaubīgu pārliecību, ka mūsu uzdevums ir nepieļaut, ka kaut kas līdzīgs atkārtotos šeit, Latvijā.
Militārā drošība
2014. gads licis aizdomāties par to, cik svarīgs bija pirms 10 gadiem pieņemtais lēmums iestāties NATO. Latvija savu drošību balsta uz NATO kolektīvajām drošības garantijām, un mūsu partneri vēl šogad vairākas reizes ir apliecinājuši gatavību aizstāvēt Latviju. Tomēr Latvijai nepieciešams pierādīt, ka arī mēs nopietni uztveram saspīlēto drošības situāciju un militāros draudus.
Par valsts drošību var rūpēties, izsakot skaļas un patriotiskas frāzes, vai arī rūpīgi strādāt un vārdu nopietnību pierādīt ar darbiem. Lai Latvija nevājinātu visa Baltijas reģiona militāro drošību, par nozīmīgu nākamā gada prioritāti atzīta aizsardzība. Esam pieņēmuši likumu, kas paredz, ka līdz 2020. gadam aizsardzībai tiks novirzīti 2% no IKP. Ja šogad aizsardzībai tika tērēti 225,7 miljoni eiro, tad nākamajam gadam paredzēts 12% pieaugums, un kopumā aizsardzībai tiks veltīti 253,8 miljoni eiro. Nākamo trīs gadu budžeta plāns paredz, ka jau 2016. gadā izdevumi aizsardzībai sasniegs 1,1% no IKP, bet 2017. gadā jau 1,3% no IKP. Tas ļaus būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi.
Iekšējā drošība
Šis gads ir pierādījis, ka savas ietekmes palielināšanai un mērķu sasniegšanai arī Eiropas centrā var tikt izmantots gan militārs spēks un regulārā armija, gan labi apmācīti un finansēti speciālo dienestu darbinieki, izmantojot iepriekš plaši nepieredzētas hibrīdkara metodes.
Lai Latvija būtu gatava šādām provokācijām un lai mūsu drošības dienesti spētu jau laicīgi identificēt iespējamos provokatorus, nākamā gada budžets paredz ievērojamu līdzekļu palielināšanu arī Latvijas iekšlietu struktūrām. Nākamā gadā iekšlietām paredzēts piešķirt papildus 21,5 miljonus eiro, kas ļaus gan palielināt atalgojumu mazāk apmaksātajiem policijas darbiniekiem, gan arī stiprinās iekšlietu iestāžu spējas identificēt un novērst draudus mūsu valsts drošībai.
Sociālā drošība
Latvijas vienīgā iespēja uzvarēt informatīvajā karā ir patiesība. Mēs varēsim uzvarēt nevis, piedāvājot kādu mākslīgi konstruētu stāstu par mūsu valsts un mūsu dzīvesveida priekšrocībām, bet gan ar darbiem parādīt kādu mēs gribam redzēt savu Latviju.
Katru gadu milzīgi līdzekļi tiek ieguldīti, lai pasaulei un arī mums pašiem skaidrotu, ka Latvija ir neizdevusies jeb failed state, kur cilvēki dzīvo tik milzīgā trūkumā, ka šī valsts nav pelnījusi neatkarīgu eksistenci, bet tās vienīgā iespēja izdzīvot ir ciešos apskāvienos ar Austrumu kaimiņu, noklusējot, ka patiesībā, rēķinot eiro, vidējā pensija jau pirms rubļa kursa krituma Latvijā bija ievērojami lielāka nekā Krievijā un arī vidējā alga Latvijā krietni apsteidz mūsu Austrumu kaimiņvalsts vidējo līmeni.
2015. gada budžeta mērķis ir atbalstīt tieši tos cilvēkus, kuri ar savu darbu vēlas nodrošināt sev iztiku un finansiāli atbalstīt savu ģimeni. Nozīmīgs solis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par 1%, kas dos papildus atspaidu ikvienam algas saņēmējam, tajā skaitā valsts sektorā strādājošajiem.
Tomēr lielākais uzsvars ilgtermiņā likts uz tiem cilvēkiem, kuri pašlaik saņem vismazākās algas. Jau 2015. gadā minimālā alga tiks palielināta līdz 360 eiro mēnesī, un tā pakāpeniski pieaugs, līdz 2018. gadā sasniegs 480 eiro mēnesī, jeb apmēram pusi no tobrīd vidējās algas valstī. Vienotajā ES tirgū Latvija konkurē ne tikai, pārdodot savas preces un pakalpojumus, bet arī par darbaspēka piesaisti un tieši zemā atalgojuma dēļ daudzi izvēlējušies doties ārpus Latvijas.
Raugoties kopskatā, nākamā gada Valsts budžetā ietvertie lēmumi mums palīdzēs noturēt Latvijai tik nepieciešamās darbarokas un nodokļu maksātājus mūsu valstī. Tie spēs stiprināt iedzīvotāju pārliecību par savu un savu bērnu nākotni, spēcinās ticību savai valstij, vairos valsts un visas sabiedrības drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!