Krievijas miljons vīru lielās armijas virspavēlniekam būtu vajadzējis dot pavēli par Ukrainas iekarošanu līdz šā gada maijam, jūnijam - tad ceļš vismaz līdz Kijevai, visdrīzāk, nebūtu pārāk smags. Tagad tas ir nokavēts - Krievijas algotņi, regulārās armijas vienības, specnaza izlases vienības, artilērijas apšaudes - ir norūdījušas Ukrainas aizstāvjus.
Tieši kaujās, ciešot milzīgus upurus (kritušo ukraiņu karavīru skaits, ļoti ticams, ir pārsniedzis trīs tūkstošus cilvēku) ir piedzimusi un nu jau arī izveidojusies šīs valsts jaunā armija. Tagad liela daļa ukraiņu, kuri iepriekš dzīvoja ar pārliecību, ka armija ar Budapeštas memorandu nodrošinātajai valstij tikpat kā nav nepieciešama, atzinuši savu kļūdīšanos. Nākas piekrist bijušajam Ukrainas ārlietu ministram Vladimiram Ogrizko, ka šogad atklājies, ka nekāda starptautiskā drošības sistēma nemaz nepastāv, ka katrai valstij par savu drošību jārūpējas pašai, ja vien tā nav noteiktas drošības sistēmas sastāvā. Un tagad ukraiņi to vienoti dara.