Gluži malā nepalika arī Krievijas politikas zinātne: kāds "analītisks portāls" publicēja rakstu, kurā tika kritiski izvērtēts mana bloga saturs. Kas ir šī materiāla, un arī portāla kopumā, adresāts, to es nezinu (bet pieļauju - priekšniecība un grāmatvedība), bet ja reiz sanācis, ka par lasītāju kļuvu arī es - paldies "Google", kurš automātiski piesūta visas publikācijas par mani, - tad sagribējās atbildēt.
Sākumā atzīmēšu, ka vārdos "bidlo" (mājlopi), "vatņik" (virsdrēbju veids), "portjanka" (aksesuārs) un "sovok" (maza lāpstiņa) es nekad cilvēciskas būtnes neesmu dēvējis, tāpat kā neesmu nekad dalījis Igaunijas krievus "pareizajos" un "nepareizajos". Ja nav slinkums, variet pārbaudīt.
Un tagad par būtību - bet vispirms viena ļoti būtiska atkāpe. Iedomājieties, ka kāds igauņu žurnālists būtu ieradies strādāt, piemēram, Anglijā. Un, nodzīvojis tur dažus mēnešus, mestos kritizēt turienes valsts iekārtu un dot padomus pa labi un pa kreisi: kā jūs tā var dzīvot bez konstitūcijas?! Un jūsu Lordu palāta - tas tak viens īsts anahronisms! Kā var mūsdienīga valsts tērēt milzu naudu, lai uzturētu bezjēdzīgu vēstures palieku - karalisko ģimeni? Un tā tālāk.
Dabīgi, ka tādu jaunpienācēju angļi uzskatītu par bezkauņu, netaktisku, un varbūt pat par ne visai veselu. Man ļoti negribētos būt līdzīgam tādam tipam - tāpēc neuzskatu sevi par tiesīgu apspriest Igaunijas valsts iekārtas detaļas un vēstures nianses. Visi mani slēdzieni balstīti tikai un vienīgi neilgā personiskajā pieredzē un parastas ikdienas dzīves vērojumos; plus drusku veselā saprāta.
Tātad, par "nepilsoņiem". Varbūt, ka es tiekos ar kaut kādiem pavisam "nepareizajiem" (Krievijas analītiķa vārdiem runājot) krieviem, bet visi man personīgi pazīstamie "pelēkās pases" īpašnieki dalās divās aptuveni vienādās grupās:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri izmanto "Igaunijas aliena" pasi, lai brīvi pārvietotos pa Eiropu (kaut arī tas, šķiet, ir nelegāli); 2) cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo Igaunijā un labi runā igauniski; viņiem "pelēkā pase" ir izdevīga tāpēc, ka dod iespēju bez vīzām braukāt uz Krieviju un NVS valstīm.
Gan vieni gan otri par šo dokumentu nesūdzas. Pasvītrošu, ka paziņas no otrās grupas viegli varētu iegūt Igaunijas pilsonību, bet viņi apzināti to nevēlas - dažiem "pelēkais" statuss dod tīri pragmatiskas, citiem, iespējams, arī morālas priekšrocības. Es pat nerunāju par tiem, kuri mierīgi dzīvo Igaunijā ar Krievijas pasi - un tādu ir pat vairāk nekā "nepilsoņu".
Protams, ir arī tādi, kuri sava pelēkā dokumenta vietā gribētu saņemt pilntiesīgu igauņu pasi: viss, kas tā vārdā jāizdara - nolikt valodas un Igaunijas konstitūcijas eksāmenus. Vai tiešām tās ir pārspīlētas ("fašistiskas", "pazemojošas") prasības un "etnokrātijas" izpausme? Varu atgādināt, ka Krievijā nesen pieņemts likums, ar kuru visiem, kas vienkārši vēlas šajā valstī pastrādāt (un tas ir daudz piezemētāks mērķis nekā pilsonība vai pat uzturēšanās atļauja), jāiztur krievu valodas, Krievijas vēstures zināšanu un krievu likumdošanas pamatu testi. Starp citu, tā ir viena no nedaudz salīdzinoši saprātīgajām mūsu murgainās Valsts Domes iniciatīvām; tiesa, nav skaidrs, ko darīt ar franču pavāriem, amerikāņu menedžetiem un taizemiešu masāžistēm…
Un tagad par "KaPo" un "melnajiem sarakstiem", kuros atrodas krievvalodīgās sabiedrības progresīvā daļa. Teikšu godīgi: līdz šim par tādiem nebiju dzirdējis. Tomēr nešaubos, ka tādi saraksti tiešām eksistē - tāpēc, ka tādi eksistē praktiski visu pasaules valstu drošības dienestos no Islandes līdz Jaunzēlandei, kur vien mēdz būt radikāļi, pret sistēmu noskaņotie un tamlīdzīgi aizdomīgi un potenciāli destruktīvi tipi.
Personīgi es tam nesimpatizēju, bet tāda ir pasaules prakse. Un pie tam atzīmēšu, ka Igaunijā, atšķirībā no vienas kaimiņvalsts, uz sienām nekarina plakātus ar aicinājumiem izrēķināties ar "piekto kolonnu" un tos opozicionārus nesēdina cietumā vai mājas arestā pēc skaidri safabricētām apsūdzībām. Vai arī man nav taisnība?
Tālāk: Valodas inspekcija. Līdz šim ar šo inspekciju neesmu sadūries un tās darbības mehānismus nepārzinu, bet esmu dzirdējis pārsvarā ironiskas un negatīvas atsauksmes. Pieļauju, ka šī institūcija ir neefektīva vai pat kontraproduktīva - iespējams, tās jēgu vajadzētu apspriest parlamentā un valdībā. Lai šīs strīdīgās iestādes darbu vai nu piemērotu īstenībai, optimizētu, vai pat slēgtu… Un te mēs nonākam pie galvenās tēmas: vēlēšanas!
Manis izvirzīto priekšlikumu, ka krievu ļaudīm Igaunijā vajadzētu radīt savas partijas, izvirzīt kandidātus, cīnīties un uzvarēt vēlēšanās, "analītiskais portāls" izsmēja, balstoties uz "nepilsoņu institūciju".
Un tā jau nu ir acīmredzama demagoģija. Igaunijā ir apmēram 85 tūkstoši "nepilsoņu", kamēr pilsoņu - etnisko krievu - 140 tūkstoši, un lielākā daļa no tiem ir nevis izsēti pa valsti, bet kompakti apdzīvo Tallinu un Ziemeļaustrumus. Vēl vairāk (ja nu kāds pēkšņi to nezina): pašvaldību vēlēšanās "nepilsoņiem" un pat Krievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām ir balss tiesības. Paldies, "analītiķa" kungs: par melošanu - "apmierinoši", aritmētikā - divnieks!
Laikam jau kādam ir ļoti izdevīgi, lai krievi Igaunijā justos bezcerīgi beztiesiski… Interesanti, kuram?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
