LET_9480885
Foto: LETA
Daudziem no mums atmiņā ir dzīvs 1988. gada 25. marts, kad no Rīgas centra ļaužu tūkstoši devās pirmajā legālajā masu gājienā uz Brāļu kapiem, lai godinātu par Latviju kritušo, izvesto, bez vēsts pazudušo, morāli un garīgi salauzto piemiņu.

Lietus jaucās ar slapju sniegu, vējš trieca sejā ledainās vērpetes, bet mums bija silti. Šo siltumu radīja kopības sajūta, apziņa un atskārta, ka esam vienoti, ka mums ir pa spēkam būt saimniekiem pašiem savā zemē par spīti visam, ko līdzšinējā vēsture mums ir nodarījusi.

Iespējams, ka līdzīga vienotības sajūta pārņēma arī tos rīdziniekus, kas uz vēl neesošajiem Brāļu kapiem pavadīja pirmos trīs kritušos latviešu strēlniekus 1915. gada oktobrī. Tāpat kā 1988. gadā, arī toreiz vēl trīs gadi bija jāgaida, līdz realitāti ieguva doma par neatkarīgu Latvijas valsti, bet kolektīvajā apziņā kaut kas bija sakustējies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!