Artis Pabriks
Foto: LETA
Izvērstā Kremļa propaganda totāli kontrolētajos medijos Krievijā, žurnālistu aresti Turcijā, bet jo īpaši asiņainie notikumi Francijā pēdējā laikā ir likuši domāt par vārda un izteiksmes brīvības dziļāko jēgu un tās nozīmi mūsdienu demokrātijā un mūsu ikdienas dzīvē.

Vārda brīvības jēdzienam ir ļoti sena vēsture, kas aizsākas senajās grieķu pilsētvalstīs.Tāpat kā mūsdienās, arī Atēnu pilsētvalstī vārda brīvība nebija absolūta, taču tā nodrošināja efektīvu pilsoņu interešu pārstāvību Asamblejā - Atēnu pilsoņu sanāksmē.

Tālākā vārda brīvības jēdziena attīstība saistās ar Renesanses laiku, kad Eiropā pēc asiņainiem reliģiskiem kariem notiek sabiedrības vērtību sistēmas maiņa, kas izceļ cilvēka individualitāti, humānismu un liek pamatu cilvēktiesībām. Šajā laikā vārda brīvības koncepts tiek ietverts tādos dokumentos kā 1689. gada Anglijas Tiesību likumā (The Bill of Rights) un 1789. gada Francijas Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā (la Déclaration des droits de l'homme et du citoyen). No šī brīža izteiksmes un viedokļa brīvība kļūst par fundamentālu vērtību Eiropas politiskajā kultūrā, līdzās tolerances konceptam. Tiek veidoti mūsdienu cilvēktiesību principi, tiesiska un demokrātiska valsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!