Tādēļ izskan idejas par KNAB sadalīšanu, funkcijas nododot citām iestādēm un par KNAB iekļaušanu iekšlietu sistēmā. Pieredzējuši valsts iestāžu vadītāja zina, kas notiek fundamentālu sistēmisku pārmaiņu gadījumos - praktiski iestādes darbs tiek būtiski paralizēts uz pusotru vai diviem gadiem, jo notiek vadības un iestādes darbības pārmaiņas, iekļaujoties jaunajā sistēmā un noteikumos.
Pieņemu, ka valsts izzadzēji un korumpanti aiz laimes berzēs rokas, jo varēs brīvi darboties divus gadus un, iespējams, arī pēc tam. Iestādes darba paralizēšana būs īstermiņa sekas. Lielākais zaudējums būs vērojams ilgtermiņā attiecībā uz valsts demokrātiskas, tiesiskas un godīgas pārvaldības nodrošināšanu.
Mūsdienās lielākais izaicinājums cīņā pret korupciju ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē ir valsts izzagšanas shēmu atklāšana, kas ir komplicēta un sarežģīta, jo balstās uz normatīvā regulējuma vājām pusēm un iesaistītu dažāda līmeņa amatpersonu virkni. Tieši tādēļ starptautiskās organizācijas OECD, GRECO un citas ir vairākkārt norādījušas, ka pretkorupcijas iestādēm ir jābūt neatkarīgam un tas nozīmē - politisko neitralitāti.
Tādām iestādēm kā KNAB, kas pilda gan prevencijas, gan represijas funkcijas, ir nepieciešams visaugstākais neatkarības līmenis. Darbības neatkarību ir jālīdzsvaro caurskatāmam un visaptverošam atbildības mehānismam. Pretkorupcijas eksperti atzīst, ka ir būtiska KNAB strukturālā un darbības autonomija, skaidrs un nepārprotams iestādes normatīvais regulējums, caurskatāma iestādes vadītāja iecelšana amatā un atbrīvošana, kā arī efektīva iestādes cilvēkresursu pārvaldība un iekšējā kontrole.
Atbilstoši šiem starptautiskajiem uzstādījumiem, vienā no daudzajām izveidotajām ekspertu grupām, ir izstrādāts jaunais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojekts, kas novērš šajos 12 KNAB pastāvēšanas gados konstatētās problēmas likumdošanas līmenī, piemēram, neskaidrības ar Ministru prezidenta kā pārrauga tiesībām iejaukties KNAB funkciju izpildē un iekšējā organizācijā, Ministru prezidenta disciplinārajai varai pār KNAB priekšnieku, turpmākai rīcībai, ja KNAB priekšnieks nepilda Ministru prezidenta rīkojumus, tiesu piekritībai KNAB priekšnieka lēmumu pārsūdzēšanai.
Jaunais likumprojekts, ko esam nodevuši publiskai diskusijai, paredz skaidru regulējumu, kas nosaka, ka Ministru kabineta pārraudzība tiek īstenota caur Ministru prezidenta institūciju. Jaunais regulējums noteiktu, ka KNAB priekšnieka prettiesisku lēmumu vai bezdarbības gadījumā Ministru prezidents uzdotu tos labot. Savukārt, ja KNAB priekšnieks tam nepiekristu, jautājumu izskatītu Ministru kabinets un tā lēmums būtu galīgs.
Jaunais likumprojekts konkrēti atrunā KNAB vadītāja atbildību pret Ministru kabinetu un Saeimu, stiprinot parlamenta lomu iestādes uzraudzībā, jo KNAB priekšnieku ieceļ Saeima. Savukārt veicinot iestādes apolitiskumu, ir palielināta ekspertu komisijas (valsts, tiesībsargājošās iestādes, NVO) loma, uzliekot par pienākumu atlasīt iestādes vadītāja pretendentus kā tas bija līdz šim, vērtēt priekšnieka vietniekus, sniegt atzinumus valdībai, ja ir aizdomas, kā pārraugs nav ievērojis pārraudzības robežas, un sniegt atzinumu Saeimai par priekšnieka atbrīvošanas ierosinājuma pamatotību.
Valsts pārvaldes, tiesībsargājošo iestāžu un NVO ekspertu izstrādātais likumprojekts ir vērsts ne tikai uz skaidru regulējumu, bet arī uz pretkorupcijas iestādes gan neatkarības, gan sabalansētas atbildības stiprināšanu. Ceru, ka turpmākajās ekspertu un politiskajās diskusijās netiks pieņemti tuvredzīgi lēmumi, graujot nevis pilnveidojot pretkorupcijas sistēmu dažu personāliju dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!