Es ceru, ka AS "Mintos" gadījums, kad finanšu pakalpojumu sniedzējs ir sācis darbu un tikai tad atbildīgās institūcijas saprot, ka nav normatīvās bāzes tā regulēšanai, mudinās valsts iestādes domāt par uzraudzības mehānisma izstrādi pirms tam, lai nerastos situācija, kad vienīgais veids, kā kontrolēt kāda uzņēmuma darbu, ir aizliegt tam sniegt savus pakalpojumus.
Tas nozīmē, ka gan PTAC, gan citām finanšu pakalpojumu sniedzējus uzraugošajām iestādēm Latvijā ir jāaudzē kompetence šajā jomā, jo globālās tendences liecina, ka ārpus bankām esošais finanšu pakalpojumu sektors ieņem arvien nozīmīgāku lomu kopējā tirgū. Par īpaša regulējuma izstrādi tiek spriests gan Eiropas Savienības, gan atsevišķu tās dalībvalstu līmenī, tostarp mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.
Neapslāpēt papildu ekonomikas dzinuli
Regulējuma mērķis ir sabalansēt patērētāju tiesību aizsardzību, izglītojot par riskiem, ar iespējām neierobežot biznesa attīstību. It īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur ir vajadzīgas alternatīvas banku sniegtajiem pakalpojumiem, jo līdz ar kreditēšanas apjomu samazināšanos pēc ekonomiskās krīzes, daļai Latvijas iedzīvotāju banku aizdevumi vairs nav pieejami. Savstarpējās kreditēšanas platformas sniedz arī iespēju investēt līdzekļus un nopelnīt lielākus procentus nekā bankas depozītā, kas var mudināt cilvēkus brīvo naudu investēt, nevis turēt to mājās. Tas nozīmē, ka arvien vairāk līdzekļu nonāk ekonomikā un sekmē kopējo valsts izaugsmi.
Būtiski, ka uzraugošo institūciju vēršanās pret jaunu pakalpojumu sniedzēju veicina cilvēku neuzticību šai jaunajai nozarei un negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību kopumā. Tāpat tas arī rada priekšstatu, ka valsts institūcijas nav ieinteresētas veidot dialogu ar biznesa vidi problēmu risināšanai.
Tajā pašā laikā gan uzņēmumiem, kas piedāvā šādus pakalpojumus, gan uzraugošajām institūcijām ir jābūt gatavām savstarpējam dialogam, lai sekmētu šīs nozares attīstību ilgtermiņā. AS "Mintos" no savas puses jau ir izdarījis vairāk nekā no tā prasa - nodrošinājis neatkarīgu padomi un piesaistījis starptautiski atzītu auditoru.
Visiem jādara vairāk
Manuprāt, situāciju uzlabotu tas, ka AS "Mintos" vēl aktīvāk un redzamāk informētu potenciālos investorus par iespējamajiem riskiem, kas pastāv, ieguldot naudu šādā platformā. Tas varētu būt kā papildu apliecinājums no potenciālā investora, ka tas iepazīstināts un tam izskaidroti riski, kas saistīti ar šādu investīciju. Jāņem vērā, ka ieguldītājs uzņemas finanšu riskus, kas var nest cerēto peļņu vai arī zaudējumus. Šis investēšanas veids nav bankas depozīts, kas garantē 100% līdzekļu atgūšanu, vai arī valsts apdrošināts noguldījums. Arī bankas saviem klientiem, kuri iegulda naudu vērtspapīru tirgū, liek parakstīt līgumus, kas apliecina, ka klients ir informēts par to, ka pastāv risks investēto naudu neatgūt. Līdzīgi būtu jārīkojas arī tādiem uzņēmumiem kā AS "Mintos".
Savukārt PTAC ir jābūt gatavam dialogam ar visām iesaistītajām pusēm, lai atrastu šajā situācijā visiem labāko risinājumu. Iespējams, diskusijā ir jāiesaista arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
"Drošības spilvens" investoriem
Kā risinājums, kas būtu izdevīgs abām iesaistītajām pusēm, gan patērētāju aizsargiem, gan uzņēmējiem, manuprāt, ir jau esošā ieguldījumu fonda turētājbankas modeļa adaptācija šai biznesa nozarei. Tas ļautu izvairīties no situācijas, kad krāpnieki piedāvā investēt līdzekļus neesošos projektos, tad uzņēmums "pazūd", bet cilvēki paliek bez iespējām atgūt naudu. Sadalot lomas starp tiem, kas nodrošina investīciju pakalpojuma sniegšanu un investoru aktīvu uzraudzību, ļautu apmierināt gan patērētāju tiesību uzraugus, gan tos uzņēmumus, kuri Latvijā grib darboties ilgtermiņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
