Parasti šādi jautājumi nav centrālās bankas kompetencē. Taču, vērojot, cik straujos tempos šobrīd atdziest Latvijas ekonomika, ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti, lai šo atdzišanas procesu pēc iespējas mazinātu. Līdz ar to TUA kā viens no potenciālajiem ekonomikas sildīšanas instrumentiem ir nonācis arī Latvijas Bankas redzeslokā. Esam veikuši TUA analīzi no makroekonomiskās ietekmes viedokļa, un jāsecina, ka tai ir gan pozitīvās, gan negatīvās iezīmes.
Uzskaitot ieguvumus, Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka TUA programma dod aptuveni 1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ienes budžetā apmēram 30-40 miljonu eiro ieņēmumus gadā. Taču vienlaikus TUA programma rada vairākus vidēja un ilgāka termiņa riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu. Ilgstoši uzturot liberālus programmas nosacījumus, pastāv risks ekonomisko aktivitāti un darbaspēku arvien vairāk novirzīt uz nekustamo īpašumu nozari un būvniecību, atņemot resursus ražojošajām un Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju veidojošajām nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!