Jau vairākkārt esmu kritizējis (un arī daudzi mani kolēģi) LFF par noslēpumainību un klusēšanu, dažādu faktu slēpšanu no cilvēku acīm. Allaž LFF uz to reaģē asi un nosodoši, ka lūk, mēs - žurnālisti, tikai par slikto rakstām. Uz ko žurnālisti var atbildēt - tad izdariet ko labu un neslepeni, tad arī rakstīsim slavas dziesmas.
Atceros, ka vienā no LFF gada noslēguma ballēm viens no vadošajiem futbola darboņiem, ejot garām žurnālistu galdiņam, nepienāca aprunāties neoficiāli par futbolā notiekošo (kā tas bija parasti šādos pasākumos), bet gan nikni nocirta, ka "Jūs te visi pērkami un rakstāt tikai slikto". Taču nez kāpēc neviens no šiem LFF darboņiem nespēj norādīt, kas žurnālistu kritikā ir nepareizs vai sagrozīts. Tāpēc, ka nav ko noliegt. Visa kritika ir bijusi pamatota, argumentēta, bez lieku samazgu gāšanas virsū bez vajadzības, bet LFF to neņem vērā.