"Uz mums spiež no visām pusēm. Tik masīvu lobēšanas kampaņu Saeimā līdz šim nebiju izjutis." Šādi izteicies ne jau "pirmziemnieks" Saeimā, bet gan viens no pieredzējušākajiem politiķiem, Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. Arī publiskajā telpā spiediens nav mazāks - ir "samests" budžets, "intervijas" un pasākumi piepilda mediju telpu. Ir tikuši noalgoti bijušie un esošie politiķi un vairs ne tikai tie nekustamo īpašumu attīstītāji, kas nespēj veidot biznesu bez papildus "burkāna" un peļņas (termiņuzturēšanās atļaujām), bet arī to finansētāji skaļi iestājas par atpakaļgaitas reformām Imigrācijas likumā. Pat Latvijas Banka, lai arī mazliet nokaunējusies, vairs nestāv malā debatei (vispār tas nav labi, bet pāris gadiņus vēl vajadzētu). Var spekulēt, ka būtiskākās peļņas guvēju "sejas" nemaz nav iznākušas uz skatuves, jo, iespējams, tās nemaz neatrodas Latvijā.
"Nauda vados" - uzņēmēji jāglābj?
Ekspremjers un tagad būvniecības industrijas pārstāvis Māris Gailis biedē, ka esošais 250 tūkstošu eiro investīciju slieksnis nekustamajā īpašumā, kurus trešās valsts pilsonim jāmaksā par privilēģiju iegūt termiņuzturēšanās atļauju būtībā stimulē jaunu emigrācijas vilni. Tas tāpēc, ka bez darba palikušie celtnieki meklēšot darbu ārzemēs. Arī Latio savā tirgus pārskatā raksta par pasliktinošos situāciju. Kopš izmaiņām uzturēšanās atļauju saņemšanas nosacījumu kārtībā, "krasi samazinājās ārzemnieku pieprasījums pēc dzīvokļu iegādes." Arhitekts Andis Sīlis laikraksta intervijā vēl vairāk uzsver termiņuzturēšanās atļauju programmas nozīmīgumu, jo krīzes laika esot bijis "pilnīgs klusumus", bet tagad "3/4 darba ir objektos, kas paredzēti TUA saņēmējiem." Iesaistītās puses arī atgādina par jau iesāktajiem darbiem. Jūrmalā vien dažādās attīstības fāzes esot aptuveni 80 objekti paredzēti ārvalstu "turīgajiem investoriem". Tā sakot, "nauda vados" - uzņēmēji jāglābj.