Sanāksmēs, pirms un pēc tām izskan atbalsts dzelzceļa trases izbūvei ar noteikumu "tikai ne gar' manu sētu". Un tas ir saprotams, jo Latvijas iedzīvotājiem ir maza pieredze ātrvilcienu lietošanā, nezinām, ka tie ir klusi un rada samērā mazas vibrācijas.
Visskeptiskāk un visskaļāk šobrīd pret Rail Baltica attiecas Mārupes iedzīvotāji, kuri turklāt "apgādā" plašsaziņas līdzekļus ar aplamu un maldinošu informāciju, kuru šajā rakstā - 6 visizplatītākos mārupiešu apgalvojumus - atspēkošu, jo tie neiztur kritiku.
Turklāt visi var pārliecināties, aplūkojot šo karti (skat. šeit), ka plānotā trase ir pēdējais palikušais brīvais koridors posmā starp Rīgu un Jaunmārupi, ar visretāko apbūvi tuvējā apkārtnē.
1. Kāds ir projekta Rail Baltica ekonomiskais pamatojums?
Pamatojums ir: mūsu valsts, Latvijas, iespēja attīstīties, būt līdzvērtīgam partnerim globālajā cīņā par valsts konkurētspēju, kā arī sniegt iespējas starptautiskai lidostai "Rīga" kļūt par Baltijas valstu lielāko, vadošo lidostu gan apkalpoto pasažieru, gan kravu ziņā.
Ir labi, ka attīstās un veidojas Pierīgas ciemati, jo iedzīvotāji iegūst sev tīkamu, zaļu dzīves vidi, tas liecina arī par iedzīvotāju rocības pieaugumu... Tomēr cieši tuvu lidostai esošie ciemati nākotnē var traucēt lidostas attīstībai, padziļinot konfliktu par urbanizētas vides ietekmi. Šis ir pēdējais brīdis, lai izveidotu dzelzceļa koridoru uz lidostu, jo ap to vēl ir saglabājušās neapbūvētas teritorijas.
Eiropas Savienība pamattīkla TEN-T ietvaros apņēmusies, ka līdz 2050. gadam dalībvalstīs visas lidostas un ostas tiks savienotas ar dzelzceļu tīklu. To neizdarot, Latvija zaudē nākotnes konkurences iespējas.
Lidostai "Rīga" 2032. gadā jāspēj apkalpot 13 miljonus pasažieru gadā (2014.gadā lidostā tika apkalpoti 4.8 milj. pasažieru). Kā tā spēs šo - gandrīz trīskārt lielāko - pasažieru skaitu apkalpot: nogādāt no/uz lidostu, ja nebūs dzelzceļa? Arī avio kravu pārvadājumi lidostai kļūst arvien nozīmīgāki (un ne tikai NATO kravas): lai lidosta nākotnē veidotos kā avio kravu sadales centrs Baltijā, ir nepieciešama infrastruktūra, pa kuru šīs kravas transportēt tālāk, uz Eiropu. Lidostas attīstības plānos jau ir bijis paredzēts dzelzceļa pievads, tas turklāt ir arī atrodams Mārupes domes apstiprinātajā detālplānojumā.
Ja nav dzelzceļa, nav savienojumu un pēc iespējas vairāk transporta mezglu vienuviet, nav arī izaugsmes. Šo sinerģiju, kas nav viegli panākama, radot, būs lidostai gan kravas, gan pasažieri.
Tiek izteikts viedoklis, ka labāka alternatīva dzelzceļam uz lidostu būtu tramvaja līnija. Tramvajs ir pilsētas transporta risinājums, tas nav ātrgaitas transports, jo apkalpo apkārtējās teritorijas, apstājas pieturās; vilciens ir starppilsētu transports, ko varēsim izmantot arī pilsētas vajadzībām.
Tramvajs var būt kā labs papildinājums nevis alternatīva vilcienam, jo, kā jau augstāk minēju, ES politika ir vērsta uz dzelzceļa savienojumu veidošanu ar citiem transporta mezgliem. Turklāt ar tramvaju aviokravas nepārvadāsi...
2. Projekta realizācija nepārkāpj tiesiskās paļāvības principus un nav pretrunā ar pašvaldības teritoriālo plānojumu. Tiesiskās paļāvības principi nav pārkāpti! Rail Baltica kā trase ir paredzēta Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013-2026. gadam (17. lapaspuse, shēma "Mārupes novada transporta struktūra", saite uz dokumentu šeit)).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!