Evita Goša: Partnerattiecību tiesiskais regulējums uzlabotu ievērojamas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti  (379)

Šādas ieceres oponenti par vienu no savas pozīcijas centrālajām tēzēm ir izvirzījuši argumentu, ka kopā dzīvojošām personām, kuras sev zināmu iemeslu dēļ nevēlas vai nevar noslēgt laulību, nekāda īpaša tiesiskā aizsardzība nav nepieciešama, jo jau šobrīd tiem ir iespēja visus mantiskos un citu veidu jautājumus nokārtot, slēdzot tiesiskus darījumus.

Tāpēc šajā komentārā vērsta uzmanība uz vairākām būtiskām problēmām, ar kurām tomēr ir jāsaskaras nelaulātiem pāriem. Turklāt pretēju dzimumu pāri tās patiesi vismaz var atrisināt, noslēdzot laulību, savukārt viendzimuma pāriem šādas iespējas nav, tāpēc, ieskicējot problēmu loku, atsaukšos tieši uz viendzimuma partneriem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ik gadu aptuveni puse laulību attiecībā pret konkrētajā gadā noslēgto laulību skaitu tiek šķirtas, bet apmēram puse jaundzimušo dzimst nelaulātiem vecākiem. Pastāv arī viendzimuma pāru veidotas ģimenes (par kuru skaita noteikšanu valstij nav bijusi interese, neskatoties uz to, ka to ir bijusi iespēja darīt, piemēram, 2011. gadā notikušās tautas skaitīšanas ietvaros, līdzīgi kā tas tika darīts citās Eiropas Savienības dalībvalstīs). Tātad kopumā ievērojams skaits cilvēku veido ģimenes, kuras neizriet no laulības.

Tomēr vairums politiķu joprojām uzskata, ka ģimenes tiesību jomā sabiedrība ir jāpielāgo pastāvošajiem likumiem, nevis ar likumiem jāaizsargā sabiedrība. "Tradicionālās (kristīgās) vērtības" tiek minētas kā galvenais iemesls tam, ka visam jāpaliek kā šobrīd. Kādas potenciāli negatīvas sekas sabiedrībā atstātu plašāka ģimeņu loka tiesiska aizsardzība (piemēram, nereģistrētas pretēju dzimumu pāru un viendzimuma pāru kopdzīves aizsardzība un iespēja viendzimuma pāriem un pretēju dzimumu pāriem reģistrēt partnerattiecības), tā arī netiek paskaidrots. 

Nekāda paskaidrojuma arī nevar būt, jo neviena no tām daudzajām valstīm, kurās pastāv pāru nereģistrētas kopdzīves un/vai reģistrēto partnerattiecību tiesiskais regulējums, neplāno to atcelt tieši tāpēc, ka nekādu kaitējumu tas sabiedrībai nenodara. Gluži pretēji - šo valstu iedzīvotāju veidotās ģimenes tiek atzītas, novērtētas un pasargātas, tādējādi veicinot šīs ģimenes veidojošo cilvēku lojalitāti savai valstij.

Turpmākajā tekstā es pievērsīšos vairākām būtiskām problēmām, ar kurām jāsaskaras nelaulātiem pāriem. Tomēr jāņem vērā, ka pretēju dzimumu pāri tās vismaz var atrisināt, noslēdzot laulību. Viendzimuma pāriem šādas iespējas nav, tāpēc, ieskicējot problēmu loku, atsaukšos tieši uz viendzimuma partneriem.

Ko var vai nevar atrisināt ar līgumu starpniecību

Bieži vien dzirdams, ka visas problēmas var atrisināt ar pilnvaru, līgumu un testamentu palīdzību, taču diemžēl tas ne tuvu neatbilst realitātei. Ir problēmas, kuras ar pilnvaru palīdzību var atrisināt pilnībā, ir tādas, kuras iespējams risināt tikai daļēji, bet ir arī vairākas problēmas, kuras tādējādi vispār nav iespējams atrisināt. Jāņem vērā arī tas, ka dažādu dokumentu sagatavošana pie notāra rada ievērojamas izmaksas. Kārtojot īpašumu lietas, jāmaksā arī valsts nodevas, kuras nebūt nav nenozīmīgas, turklāt personai, kura likuma izpratnē nav uzskatāma par ģimenes locekli (viendzimuma partneris par tādu netiek uzskatīts), tās ir augstākas nekā personai, kura likuma izpratnē par tādu uzskatāma.

Ar pilnvarām un līgumiem neko nevar mainīt procesuālajās tiesībās, piemēram, administratīvajā procesā un civilprocesā viendzimuma partnerim nav tiesību atteikties liecināt pret dzīvesbiedru, kriminālprocesā tikai radinieks var tikt atzīts par cietušo, ja sākotnējais cietušais ir miris, utt. Tāpat viendzimuma partneriem nav tiesību saņemt dāvanas no otra partnera, nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja dāvanas vērtība pārsniedz noteiktu summu vai dāvana nav paredzēta izglītības iegūšanai vai medicīnisku pakalpojumu apmaksāšanai. Tātad jebkurš viena partnera dāvinājums otram, kas laulātiem pāriem netiek aplikts ar nodokli, viendzimuma pāriem partnerattiecību regulējuma neesamības dēļ izmaksā 23% no darījuma summas.

Politiskās gribas jautājums

Visi iepriekš minētie piemēri ir skaidrs apliecinājums tam, ka viendzimuma pāru veidotu ģimeņu tiesiskās aizsardzības mehānismu ieviešana ir tikai un vienīgi politiskās gribas jautājums. Slēpšanās aiz neesošiem juridiskiem šķēršļiem ir tikai liekulīga izlikšanās. Tas pats attiecas arī uz nelaulātu pretēju dzimumu pāru veidotu ģimeņu aizsardzību. Ja būs politiskā griba cienīt visus savas valsts iedzīvotājus, tad regulējumu var ieviest, negrozot Satversmes 110. pantu. Nav gan arī šaubu par to, ka ne tik tālā nākotnē, ņemot vērā Latvijas un citu Eiropas un pasaules valstu sabiedrību attīstību, tiks grozīts arī pats Satversmes 110. pants.

Šobrīd no Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm 8 valstīs viendzimuma pāriem ir pieejama laulība, 16 - reģistrētās partnerattiecības un 15 valstīs tiek aizsargāta viendzimuma pāru nereģistrēta kopdzīve. Latvija kopā ar Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Grieķiju, Kipru, Bulgāriju un Rumāniju veido to valstu mazākumu, kurā viendzimuma pāriem nav nekādas tiesiskas aizsardzības.

Tieslietu ministrs savā 2014. gada 11. decembra vēstulē biedrībai "Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka"" norāda, ka laulība - vīrieša un sievietes savienība - esot viena no fundamentālām sabiedrības un valsts pastāvēšanas vērtībām. Savukārt intervijā žurnālā "Jurista Vārds" 2015. gada 10. februāra numurā viņš norāda, ka "arī citās valstīs homoseksuālu attiecību legalizācijas atbalstītāji parasti sāk ar laulības kā tradicionālās vērtības nonivelēšanu līdz partnerattiecībām, kam ir gandrīz vai tikai materiāls raksturs". Nav saprotams, kas īsti ar šo nonivelēšanu domāts. Šobrīd konstitucionāla aizsardzība noteikta vienai kopdzīves formai - laulībai (savienībai starp vīrieti un sievieti), kuru skaits viena cilvēka dzīvē nav ierobežots (tātad būtībā konstitucionāls rangs piešķirts sērijveida monogāmijai). Ironiski, ka vairākas laulības ir slēguši un vairākās laulībās un ārlaulības attiecībās bērnus radījuši arī politiķi un citas sabiedrībā zināmas personas, kuras publiski iestājas par tā dēvētajām tradicionālajām (kristīgajām) vērtībām.

Savukārt, piemēram, viendzimuma pāri, kuri kopdzīvē nodzīvojuši visu mūžu (un izaudzinājuši bērnus), valsts redzējumā nav pelnījuši tiesisku aizsardzību. Atsaukšanās uz "tradicionālajām (kristīgajām) vērtībām" ir kļuvusi par mantru, kuras saturā paši tās teicēji vispār neiedziļinās, citādi taču būtu spiesti atcerēties, ka saskaņā ar Bībeli par "tradicionālu laulību" uzskatāma, piemēram, izvarotāja laulība ar savu upuri, laulība starp vīrieti un viņa brāļa atraitni, vīrieti un viņa māsu vai vīrieti un vairākām sievietēm.

Politiķu uzdevums ir ne tikai ieklausīties savu vēlētāju viedoklī un izpildīt to vēlmes, bet, kas ir daudz būtiskāk, vadīt, izglītot, informēt un nepieciešamības gadījumā mainīt sabiedrības viedokli, kā arī aizsargāt un uzlabot visu sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti. Diemžēl mēs dzīvojam valstī, kurā tās iedzīvotāji tiek dalīti "pareizajos" un "nepareizajos", un valsts vēlas iejaukties tās iedzīvotāju privātajā dzīvē, netieši, ar normatīvo aktu palīdzību uzspiežot tiem vienu konkrētu personu privātās dzīves modeli un noniecinot citus. Turklāt tas tiek darīts, atklāti maldinot sabiedrību par Satversmes 110. panta nozīmi un interpretāciju. Tāpat pēdējā laikā novērojamas arī tādas bīstamas tendences kā atsevišķu politiķu agresīva vēlme iejaukties cilvēku izvēlē un/vai spējā kļūt un būt par bērnu vecākiem, kā arī sieviešu tiesībās lemt par savu ķermeni. Taču vienīgais, ko ar šādu politiku var panākt, ir tiesiski neaizsargātās, atstumtās sabiedrības daļas aizvien lielāka atsvešināšanās no valsts un emigrācijas turpināšanās.

Kritisko demogrāfisko stāvokli Latvijā neuzlabos cilvēku šķirošana uz aizspriedumu pamata, sieviešu morāla spīdzināšana un viņu ķermeņu kontrole. To uzlabos atbalsts ģimenēm (t.sk. ģimenēm, kuras veido māte un bērns vai bērni) visā bērnu augšanas laikā, t.i., psiholoģiskā atbalsta pēc dzemdībām nodrošināšana, tēvu atbildības pret bērniem veicināšana (t.sk. neiespējamības izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas nodrošināšana), bērnudārzu rindu novēršana, reālu bezmaksas medicīnas pakalpojumu bērniem nodrošināšana (nevis bezmaksas vizīte pie speciālista - pēc pusgada, bet par maksu - nākamajā dienā), iespējas elastīgāk savienot darbu un ģimeni nodrošināšana, kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošināšana (t.sk. iespējas turīgiem vecākiem fiktīvi deklarēt dzīvesvietu Rīgā ar mērķi nodrošināt saviem bērniem vietu elitārajās Rīgas skolās likvidēšana), tiesību uz izglītību drošā vidē bez diskriminācijas, jebkādām neiecietības izpausmēm, bez vardarbības un izstumšanas ikvienam bērnam nodrošināšana, iespējas visiem bērniem kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku nodrošināšana, bērnu un jauniešu pašnāvību skaita mazināšana, fiziskas un seksuālas vardarbības pret sievietēm novēršana un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām sievietēm nodrošināšana, kvalitatīvas seksuālās izglītības nodrošināšana jauniešiem, kontracepcijas pieejamības nodrošināšana utt. 

Taču tas ir grūti. Vieglāk ir ar ierobežojumiem un aizliegumiem panākt, lai bērni par katru cenu nāktu pasaulē, neveicinot to, ka viņi ir gribēti un gaidīti, un nepievēršot uzmanību apstākļiem, kādos viņi būs spiesti uzaugt. Gan jau kaut kā.

RAKSTA ATSAUCES / 7

1. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/sites/eng/pages/search.aspx?i=001-84571#RIGHT_BRACKET%22itemid%22:%5B%22001-84571%22%5DLEFT_BRACKET.

2. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs. Zin. vad. prof. R. Balodis. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 590.-591. lpp.

3. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/sites/eng/pages/search.aspx?i=001-99605#RIGHT_BRACKET%22itemid%22:%5B%22001-99605%22%5DLEFT_BRACKET.

4. Pieejams: http://www.servat.unibe.ch/dfr/bv105313.html.

5. Pieejams: http://www.sexualorientationlaw.eu/59-constitutional-court-affirms-registered-partnership-hungary.

6. Pieejams: http://ilga-europe.org/home/news/latest/croatia_registered_partnership.

7. Pieejams: http://boe.es/buscar/doc.php?id=BOE-A-2012-14602.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU

Goša E. Partnerattiecību tiesiskais regulējums uzlabotu ievērojamas sabiedrības daļas dzīves kvalitāti. Jurista Vārds, 24.02.2015., Nr. 08 (860), 12.-16.lpp.