Sāksim ar pašu ceremoniju
Pats vakars bija labs - bija laba mūzika un teicami mūziķi, bija vērīgi skatītāji un uzmanīgi klausītāji, bija vadones un vadoņi. Bija sajūtama pat jūsma. Un šajā jūsmas parādīšanās brīdī man palika neērti. Neērti, jo es kā profesionāls mūziķis un mūzikas pedagogs sajutu disharmoniju starp to, kas notika uz skatuves un zālē, un to, kas notiek reālajā dzīvē; starp to izrādīto pozitīvo un krāšņo un to noklusēto diemžēl neperspektīvo un pat nabadzīgo; starp vadoņu runām un vadoņu darbiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit