Māris Mantenieks: Atmaskojot 'antifašistus'  (112)

Kirčiks nesaudzē vārdus, viņš apsūdz PBN: "Ārēji PBN viegli sajaukt ar starptautisku nevalstisku organizāciju, kas cīnās pret fanātisma un antisemītisma postu: smalkas konferences Eiropas galvaspilsētās, sausi tūkstošu lappušu ziņojumi, kas pārpilni datiem, rūpju pilnas runas organizācijas līderu runas, kurās pasaules sabiedrību aicina būt modriem... Bet zem nekaitīgā virsslāņa, kuru "Tablet" sauc par "tādu kā Maskavā bāzētu līgu, kas cīnās pret naida runu" spraucas ārā daudz mazāk altruistiska dienas kārtība: Kremļa propagandas rīks, kas veidots, lai apkaunotu labās idejas, par kurām cīnās tie, kas tiešām vēlas apkarot naidu un ekstrēmismu - jo īpaši ASV ebreji un to sabiedrotie."

Kā norāda Kirčiks, "PBN savu enerģiju pamatā velti tikai bijušajai Padomju savienībai, un īpaši ir pārņemta ar Ukrainu un Baltijas valstīm, kuru 40 gadus ilgušo padomju jūga okupāciju Krievija joprojām nevēlas atzīt. PBN dienaskārtībā šo valstu sakarā ir neslavas celšana to valdībām - kuras, starp citu, visas ir negatīvas pret Krievijas ietekmi - karinot tām klāt "fašistu" birku. Taktika identificēt savus politiskos oponentus kā fašistus nav nekas jauns. 

Toties niknums un nopietnība, ar kādu Kremlis (tai skaitā, Putins personīgi) un tā kontrolē esošie mediji uztur šo vēstījumu, daudzus nepatīkami pārsteidz.

Tie nedaudzie pasaules iedzīvotāji, kurus Kremļa retorika nemaz nepārsteidza, bija Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilsoņi, jo tur Kremlis šādus uzbrukumus piemēro jau desmitiem gadu, un nepagurst mālēt šo valstu politiskos darbiniekus kā "nacistus". Visu trīs Baltijas valstu valdības klasificē PBN kā Krievijas sponsorētu priekšposteņa organizāciju. Visu šo valstu izlūkdienesti iekļauj PBN savos gadskārtējos ziņojumos to apdraudējumu sarakstā, kuri vērsti uz konstitucionālās iekārtas graušanu - blakus radikāli kreisām un, ironiskā kārtā, īstām neonacistu grupām."

Kirčiks vēsta, ka PBN aktīvisti pamatā ir vai nu krievu etniskās minoritātes pārstāvji ar sakariem Kremlī, vai līdz kaulam savai taisnajai lietai uzticīgi staļinisti. Igaunijā valdes locekļu vidū ir prokrieviskie aktīvisti Dmitrijs Linters un Maksims Reva, kuri, Krievijas valsts kontrolēto mediju orķestrēti, 2007. gadā iesaistījās grautiņos Tallinas ielās, kad Igaunijas valdība nolēma pārcelt padomju laika kara memoriālu. Sadursmēs bojā gāja viens cilvēks, bet vairāk nekā 100 guva ievainojumus.

Somijā tikmēr PBN valdes loceklis Johans Bekmans ir rakstījis, ka Staļins bija "ļoti pieklājīgs un maigs", kā arī ir organizējis demonstrācijas "Pussy Riot" apcietināšanas atbalstam.

Kirčiks nepiemin Latvijas atzara līderi Josifu Korenu, kurš šogad organizē 16. marta antifašistu demonstrāciju Rīgā. Nesen kļuva zināms, ka grupa, lai finansētu šīs aktivitātes, saņēmusi 25 000 dolāru no Maskavas avotiem.

Tālāk Kirčiks atsauc atmiņā nedaudz vēstures: "Pēc otrā pasaules kara pakļauto valstu iedzīvotāji bija spiesti dzīvot zem diviem noklusēšanas slāņiem: ne viņiem bija atļauts atklāti runāt par genocīdu pret ebrejiem, kas notika viņu teritorijās, nedz arī paust brīvu viedokli par piedzīvoto komunisma apstākļos. Tikai, kad beidzot padomju sistēma sagruva, ikviens beidzot varēja brīvi runāt par to, kas noticis pēdējā pusgadsimta laikā.

Tās grūtības, ar kurām saskārās atsevišķas postpadomju valstis, izvērtējot tajās notikušo holokaustu, prasīja rūpīgu pētnieku, zinātnieku un liecinieku darbu. Taču holokausta piemiņas perversizēšana un politizēšana, pēc staļinistu ābeces līmējot ikvienam, kurš ir citādos uzskatos, "fašista" vai "nacista" birku - tādējādi PBN patiesībā palīdzējuši augt problēmai, kuru it kā paši ir izveidoti apkarot: viņi ir trivializējuši holokaustu."

Kirčiks norāda uz slavenā nacistu mednieka Efraima Zurofa pausto nepatiku, ka viņš sākotnēji sadarbojies ar PBN, lai apkarotu holokausta noliedzējus un medītu nacistu noziedzniekus, bet vēlāk vīlies šajā grupā tās "vienpusējās attieksmes dēļ". Kirčiks gan nepiemin viņa vairākkārtējās uzstāšanās Putina sponsorētajā televīzijas kanālā "Russia Today", kurās viņš gāna Baltijas valstis un Ukrainu par fašismu tajās un holokausta retušēšanu.

Arī Davids Kacs no "defendinghistory.com" ir uzvedies tieši tāpat, tādējādi palīdzot PBN mērķiem. Kacs noliedzis, ka ir saistīts ar PBN, bet "Russia Today" viņu pieskaitījuši PBN biedriem. Gan Kacs, gan Zurofs piedalījušies PBN sponsorētajās pret latviešu leģionāriem vērstajās demonstrācijās 16. martā Rīgā.

Kirčiks savā rakstā piemin arī kādu amerikāni Ričardu Brodski, kurš devies piedalīties 16. marta demonstrācijās Rīgā PBN sastāvā. Brodskis stāstījis, ka ticis savests ar PBN, izmantojot savus politiskos kontaktus Braitonbīčā, blīvi krievu ebreju apdzīvotā rajonā Bruklinā. Viņam ticis stāstīts par PBN rīcībā esošajiem "apsūdzošajiem pierādījumiem", ka Eiropā atdzimst neonacisms.

Kirčika rakstā citēts PBN viceprezidents Valerijs Engles, kurš sacījis: "ja mēs nereaģēsim uz bīstamajām zīmēm, nacionālisti (uzsvars - M.M.) nāks vispirms pie varas Austrumeiropā, un tad Rietumeiropa ilgi nepaliks iepakaļus." Uz ko Kirčiks atbild: "Tas nu gan skan vareni no viltotu NVO pārstāvošas amatpersonas, kuru atbalsta Krievijas valdība, kuru savukārt jau 15 gadus vada īstens nacionālists!"

Vienu būtisku niansi Kirčiks nav iztirzājis, un tā ir - kādas būs PBN darbošanās sekas? PBN pašu izvirzītie mērķi ir apkarot ksenofobiju, bet viņiem būtu jāsaprot, ka viņi ar savām darbībām un izteikumiem izraisa naidu tajās valstīs, kurās darbojas. Tādējādi ksenofobijas apkarošanas vietā, veicinādami to.