Ilona Bērziņa: Tiesu sistēmai vajadzīgs brīnumlīdzeklis  (70)

Brīnumlīdzeklis civillietu "sastrēguma" mazināšanai, ja vien par tādu neuzskata divu vakanto AT Krimināltiesu departamenta tiesnešu vietu pārcelšanu uz AT Civillietu departamentu, netika rasts arī Augstākās tiesas plēnumā. 2014.gadā AT Civillietu departaments spējis izskatīt tikai 40% no tā tiesvedībā esošajām lietām un gada beigās neizskatītais atlikums bija 2085 lietas. AT priekšsēdētājs LTV raidījumam "Rīta panorāma" to skaidroja kā ekonomiskās krīzes sekas.

Satraucošā statistika

Pēc AT civillietu statistikas redzams, ka pēdējo piecu gadu laikā lietu skaitam, tāpat kā to atlikumam gada beigās, tiešām bijusi tendence augt. Ja 2010. gadā šajā departamentā saņemtas 1393 lietas, bet uz nākamo gadu pārgājušas 875, tad 2014. gadā situācija ir skarbāka - no 2013. gada mantojumā nākušas 1852 lietas, no jauna saņemtas - 1594, izskatītas (ieskaitot bez izskatīšanas vai pēc piekritības atpakaļ nosūtītās lietas) - 1361, bet uz šo gadu pārceltas 2085 lietas. Vidējais lietas izskatīšanas termiņš AT Civillietu departamentā  ir 17,2 mēneši. Ivars Bičkovičs neslēpj, ka civillietu izskatīšana prasa desmit reizes ilgāku laiku, kā krimināllietas izskatīšana. Arī pārējās tiesu instancēs situācija nav labāka. Saskaņā ar Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) datiem, Apgabaltiesu pirmajā instancē 2014. gada pirmajā pusgadā tikai prasībās par zaudējumu un parādu piedziņu vien no iepriekšējā gada neizskatītas atlikušas 276 lietas, no jauna klāt nākušas 45, pabeigtas - 137. Divpadsmit lietu izskatīšanas termiņš sasniedzis pat trīs gadus! Pie šādiem apstākļiem nav jābrīnās, ka pēc Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa juridisko strīdu risināšanas efektivitātes jomā Latvija pērn ieņēmusi 116. vietu. Šajā ziņā mūs apsteidz pat tādas valstis kā Nikaragva, Ēģipte, Krievijas Federācija un Kambodža...  

Problēmas iezīmētas jau sen

AT priekšsēdētājs ne reizi vien teicis, ka AT strādā pārslodzē. Savukārt ārvalstu investoru padome daudzkārt norādījusi, ka ilgās tiesvedības civillietās traucē un pat kaitē uzņēmumu darbībai, un nepieciešami būtiski uzlabojumi daudzās ar tiesu sistēmu saistītās jomās. Kā panaceja šobrīd tiek minēta pāreja uz tīro trīspakāpju tiesu instanču sistēmu, nosakot, ka visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instances - apgabaltiesa, bet Augstākās tiesas sastāvā ir tikai kasācijas instance. Tomēr pagaidām AT apelācijas un kasācijas sūdzību veidā  nonāk kā rajonu (pilsētu) tiesās, tā apgabaltiesās kā pirmajā instancē skatītās civillietas. Un spriežot pēc statistikas, izskatāmo lietu skaitam nav vērojama tendence samazināties. Šī gan nav jauna problēma - vēl 2013. gadā "Ekonomistu apvienības 2010" pētījumā, runājot par sabiedrības zemo uzticību tiesu sistēmai, atzīts, ka galvenās problēmas saistītas ar tiesas procesu ilgumu un tiesvedības izmaksām, dokumentu apriti tiesās, kā arī atsevišķu skandalozu tiesas procesu lēnā un neskaidrā virzība.

Arī AT satrauc spriedumu kvalitāte

Ne mazāk būtiska problēma ir spriedumu kvalitāte. Ne velti pērn Tiesnešu konferencē toreizējā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvēra, ka "Satversmē noteiktā tiesnešu neatkarība nenozīmē, ka tiesnesis nav atbildīgs par sava darba kvalitāti." Saskaņā ar TIS datiem par 2014. gadā Civillietu departamentā kasācijas kārtībā izskatīto lieto rezultātiem, spriedums pilnībā vai daļā atcelts 17% vai 198 lietās. Pirmajā acu uzmetienā tas nešķiet liels skaitlis, tomēr ja ņemam vērā, ka kopumā kasācijas tiesvedībai iesniegtas 1127 lietas, 831 gadījumā kasācijas tiesvedība atteikta, bet spriedums atstāts negrozīts 86 gadījumos, tad aina jau šķiet citāda. Līdzīga situācija ar pilnībā vai daļā atceltiem nolēmumiem vērojama arī apgabaltiesās. Līdz ar to ir pilnīgi saprotams arī AT plēnumā teiktais, ka "AT tiesneši nevar norobežoties no tās spriedumu kvalitātes, kas tiek pieņemti zemākas instances tiesās. (..) Ja sistēmiskas problēmas konkrēta tiesneša darbā turpinās, tās būtu jāaktualizē attiecīgā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā vai pat to negaidot."

Bičkovičam disciplinārlietu ierosināšana netīk

Vēl viens nopietns kvalitātes rādītājs ir arī ierosināto disciplinārlietu skaits un pamatojums. Dažiem tiesnešiem šādas lietas ir vairākas, tomēr seku nav. Kāda tiesnese pie disciplināratbildības kopš 2001. gada saukta pat deviņas reizes! Kopumā pērn ierosinātas 14 disciplinārlietas, izbeigtas - divas. Puse no tām ierosinātas par tīšu likuma pārkāpumu. Šogad ierosinātas piecas disciplinārlietas  trīs no tām - pēc tieslietu ministra ierosinājuma. Interesanti, ka AT priekšsēdētājs Bičkoviča kungs, kuram saskaņā ar likumu arī ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, septiņu gadu laikā to darījis tikai divas reizes, kamēr iepriekšējais AT vadītājs Andris Guļāns tikai savā pēdējā darba gadā vien ierosināja piecas. Skaļākās publiskajā telpā izskanējušās lietas, par kurām Bičkovičs atteica ierosināt disciplinārlietu, bija SIA "966 Freecom" sūdzība par aizdomās par kukuļņemšanu aizturēto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu saistībā ar Vecrīgas viesnīcu pārņemšanas skandālu un "Swedbank" sūdzība par tiesnesi Raimondu Bulu par pārkāpumiem SIA "Arts Plaza" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietā. Pats Bičkovičs gan teicis, ka šādu rīcību neuzskata par izvairīšanos no atbildības, jo iesniegumus, kuros lūgts rosināt disciplinārlietu, pārsūtot konkrētas tiesas priekšsēdētājam.

Tikmēr vēl 2013. gadā Tieslietu padomes iniciētajā pētījumā "Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā" secināts: "Sabiedrības uzticēšanos tiesām veicinātu vēstījums, ka tiesu sistēma ir ieinteresēta spēcīgas iekšējās kontroles sistēmas darbībā." Ja šī iekšējās kontroles sistēma strādās bez sprunguļiem riteņos, arī sabiedrības uzticība neizpaliks.