Dzīvokļu īpašniekiem ir visas tiesības prasīt atbildību no Rīgas namu pārvaldnieka un arī vērsties tiesā, jo viņi apsaimniekošanas rēķinus maksāja un nebija pelnījuši nodzīvoties līdz pat dzīvības apdraudējumam, ēkai daļēji sabrūkot. Pēc negadījuma šajā mēnesī notika ēkas apsekošana, lai noskaidrotu tās stāvokli. Vai ir iespējams kaut ko rekonstruēt, lai turpinātu tajā dzīvot. Secinājums ir skarbs – ēkas tehniskais nolietojums ir par 70%, māja kopumā atrodas sliktā stāvoklī. Apsekotāji, diplomēti un sertificēti būvinženieri, uzskata, ka māja ir jānojauc un tur nav ko labot. Piemēram, grīdas ir nolietotas par 60%, jumts par 60%, apkures ierīces par 80%, sienas un brandmūri par 65%, pagraba pārsegums, starpstāvu un bēniņu pārsegumu zonas par 75%. Šo bēdīgo stāstu var turpināt vēl ilgi. Ēka ir veca, tai ir 115 gadi, tomēr, ja Rīgas namu pārvaldnieks būtu kaut nedaudz rūpējies par tās uzturēšanu, līdz sabrukšanai nenonāktu. Var teikt, ka apsolūtais vairākums dzīvokļu īpašnieku godīgi maksāja rēķinus, bet apsaimniekotājs, neko nedarīja, kā rezultatā materiāli zaudējumi ir nodarīti dzīvokļu īpašniekiem.
Par Rīgas namu pārvaldnieka paviršo attieksmi pret šīs ēkas cilvēkiem liecina dažādi piemēri. Tā vairāku dzīvokļu īpasnieki jau pirms ilgāka laika bija atteikušies no apsaimniekošanas reķina pa pastu, tomēr šie papildus izdevumi joprojām rēķinā tika skaitīti klāt. Kādam dzīvoklim ziemā aizsala ūdens truba un cilvēki 1,5 mēnešus dzīvoja bez ūdens, tomēr rēķinā ūdens piegāde tika pierēķināta.