Latvijā aktualizējusies diskusija par valsts regulējumu aptieku biznesā. Izskanējuši aicinājumi pārskatīt pašreiz spēkā esošos valsts noteiktos aptieku izvietojuma atkarībā no iedzīvotāju skaita un citu aptieku attāluma ierobežojumus, iespējams, tos atceļot. Arguments – tie nesasniedzot mērķi panākt pilnvērtīgu farmaceitiskās aprūpes pieejamību pacientiem jebkurā brīvi pieejamā vietā Latvijā.1
Šī tēma piesaista uzmanību ne tikai no minētajā rakstā dominējošā tiesību, bet arī no valsts pārvaldes un ekonomiskās efektivitātes, daļēji arī no biznesa organizācijas viedokļiem, nemaz nerunājot par attiecīgā regulējuma sociālajiem aspektiem. Tādēļ mūsu gadījumā secinājumi var būt atšķirīgi.
No ekonomiskās teorijas viedokļa valsts regulēšana tajā vai citā jomā nepieciešama tad, kad nedarbojas vai nepietiekami darbojas tirgus mehānismi un reāla konkurence to vai citu apstākļu dēļ ir ierobežota. Vai tas vērojams Latvijas zāļu tirgū?