Pat neskatoties uz to, ka Eiropai kaimiņos norisinās vairāki konflikti, kas, protams, atstāj iespaidu uz eiro zonas ārējo tirdzniecību, iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme jau pagājušā gada sākumā pārsniedza gaidīto, turklāt būtiski uz augšu pārskatītas šī gada un nākamā gada izaugsmes prognozes. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir atgriezies 2011. gada līmenī. Bezdarbs turpina samazināties un uzlabojušies arī kredītu pieprasījums un piedāvājums.
Jācer, ka eiro zonas valstis spēs izmantot šo brīdi, lai veiktu nepieciešamās reformas, kas ļautu šai izaugsmei turpināties arī nākotnē. Turklāt izskatās, ka arī Grieķijas krīze, kas atgriezusies ar jaunu sparu, nav sējusi paniku par pārējo eiro zonas valstu stabilitāti, kā tas bija 2012. gadā. Kā labi parādīja jaunievēlētās Grieķijas valdības piemērs, tagad tikai no pašu eiro zonas dalībvalstu valdību pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām reformām ir atkarīgs, vai izdevība tiks izmantota, lai izrautos no jau pārāk ieilgušās krīzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!