Līdz šim Latvijā visai maz izmantota iespēja iegūt finansējumu projektu attīstīšanai no tādām starptautiskām finanšu institūcijām, kā, piemēram, EIB, Ziemeļu investīciju bankas, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Iespējams, tas tādēļ, ka valsts un privātā sektora pārstāvjiem trūkst informācijas par pieejamiem finanšu instrumentiem vai aizdevuma saņemšanas iespējām Latvijā. Tāpat arī lielāka uzmanība jāvērš uz iespēju piesaistīt finansējumu grantu veidā.
Maziem un vidējiem uzņēmējiem projektu pieteikšana ir lieliska iespēja panākt sev izvirzīto mērķu sasniegšanu, inovāciju ieviešanu, kā arī kopumā veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt ir svarīgi, lai mūsu uzņēmēji līdz ar projektu pieteikšanu informētu EIB, kas tieši Latvijai nepieciešams un kādi ir šķēršļi finansējuma saņemšanai komercbankās.
Ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai Latvijai nepieciešamas papildu investīcijas. Lai gan ESIF regula vēl nav apstiprināta, ESIF līgumus par projektu realizēšanu paredzēts noslēgt jau līdz 2017. gadam. Ikviens potenciālais finansējuma saņēmējs jau šobrīd var vērsties EIB reģionālajos birojos, interesēties par projektu ieviešanu un iesniegt savus piedāvājumus, lai EIB varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt projektu izskatīšanu.
Neskatoties uz to, ka bankām ir pietiekama likviditāte, kreditēšana ir samazinājusies. ESIF ir instruments privāto investīciju mobilizēšanai, un tas veicinās riska uzņemšanās spēju, tādējādi iepludinot finansējumu reālajā ekonomikā. Tāpat ESIF sekmēs sadarbību un sinerģiju starp dažādiem tirgus dalībniekiem.
Vēlos uzsvērt, ka projektiem jābūt maksimāli ilgtspējīgiem un ekonomiski dzīvotspējīgiem, jo Junkera plāns neizsniegs grantus, bet gan finanšu instrumentus - aizdevumus, galvojumus, kā arī kapitāla instrumentus. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam ieguldījums būs jāatmaksā, projekti tiks vērtēti, galvenokārt pamatojoties uz to dzīvotspēju. Tāpat būtiska būs privātā finansējuma piesaistīšana un projekta atbilstība noteiktām jomām.
Finanšu ministrija tuvākajā laikā valdības sēdē aicinās nozaru ministrijas sadarbībā ar nozaru asociācijām uzsākt projektu pieteikšanu, kā arī vienosies par turpmāko rīcību ātrai un veiksmīgai Junkera investīciju plāna ieviešanai Latvijā.
Latvijas prezidentūras laikā plānots uzsākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par investīciju plāna juridiskā ietvara apstiprināšanu, lai pēc iespējas ātrāk panāktu politisko vienošanos par ESIF regulu.
Arī līdz šim prezidentūras laikā Latvija aktīvi vadījusi ESIF regulas saskaņošanu starp ES dalībvalstīm, kā arī vērtējusi dalībvalstu intereses finansēt ekonomiski ilgtspējīgus projektus. ESIF izstrāde ir būtisks solis Junkera investīciju plāna īstenošanā. Fonda izveides procesā ņemta vērā EIB pieredze, kā arī definēti skaidri nosacījumi. Tie būs noderīgi gan iespējamo projektu atlasē, gan to realizēšanā.
Šī brīža ESIF regulējums paredz, ka finansējums tiks ieguldīts infrastruktūras attīstībā, pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Ieguldījums paredzēts arī izglītībā, apmācībā, veselības jomā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Tāpat plānots ieguldīt līdzekļus, lai attīstītu un modernizētu enerģijas sektoru, atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti.
Aicinu potenciālos finansējuma saņēmējus laicīgi ieplānot projektu pieteikumus, jo laiks, kurā izvērtē projektus, mēdz būt garš un sarežģīts. Jāpiebilst arī, ka ESIF darbības laiks ir ierobežots, turklāt pašreizējais ESIF Regulas projekts paredz, ka EIB projektus finansēs turpmāko trīs gadu laikā vai tik ilgi, kamēr finansējums būs pieejams. Šī ir mūsu uzņēmēju un valsts iestāžu iespēja kopīgi panākt Latvijas ilgtspēju un nodrošināt inovatīvu projektu ieviešanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!