Delfi foto misc. - 42423
Foto: Publicitātes foto
Pagājušā gada aprīlī rakstīju, ka grieķi lēnām, bet mērķtiecīgi, spītējot skeptiķiem, mēro ceļu uz valsts ekonomikas atveseļošanos un dara to kopsolī ar eiro zonas ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr maratona pusceļā situācija ir mainījusies, un šobrīd grieķu problēmas atkal ir samilzušas. Par to arī šajā rakstā (tā pilna versija – Latvijas Bankas makroekonomikas portālā makroekonomika.lv).

Pēc sešus gadus ilgušas recesijas 2014. gada 1. ceturksnī Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) sāka pieaugt (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sasniedzot 0.7% kāpumu). Izaugsme lielā mērā skaidrojama ar strukturālo reformu iedzīvināšanu, piemēram, nozīmīgi efektivizēts muitas darbs, tostarp izveidota e-muitas sistēma, uzlabota Atēnu lidostas un Pirejas ostas darbība, samazinātas ar biznesa uzsākšanu saistītās formalitātes. 

Tāpat šajā laikā valsts ievēroja fiskālo disciplīnu, palēnām sāka atlabt kreditēšanas sektora darbība, uz ko norāda mazāks kredītu privātam sektoram gada krituma temps. Tas viss radīja apstākļus, ka Grieķijas eksporta pieauguma temps bija starp straujākajiem Eiropas Savienībā (ES), tāpat kā IKP kāpums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!