Līga Menģelsone: Latvijas nacionālās intereses – eksportspējīgie uzņēmumi  (20)

Visu cieņu kompānijām, kas nodrošina darbu tūkstošiem cilvēku un godīgi iemaksā prāvus nodokļus valsts budžetā, taču ļoti gribētos nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā redzēt vairāk uzņēmumu, kas pelna, eksportējot savas Latvijā ražotās preces vai šeit radītos pakalpojumus. Tādu, kādi patlaban ir "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas balzams", "ABLV Bank", "Cido Grupa", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Latvijas Finieris" un citi.

Eksporta īpatsvars Latvijas kopējā pievienotajā vērtībā pašlaik ir aptuveni 60%, un tas ir būtiski augstāks nekā pirms gadiem desmit. No tautsaimniecības viedokļa ir būtiski, ka šie uzņēmumi nevis apgroza iekšējā tirgū esošo naudu, neradot papildu naudas masu, bet gan pelna ārējos tirgos un līdz ar to maksā nodokļus no šurp "atvestiem" līdzekļiem. 

Tā mūsu valsts  ekonomikā tiek "iesūknēta" papildu nauda, kas tiek iztērēta arī algām un preču un pakalpojumu pirkšanai vietējā tirgū, tādējādi nodrošinot kvalitatīvi augstāku pirktspējas līmeni valstī, radot priekšnoteikumus daudzu citu uzņēmumu darbībai un Latvijas tautsaimniecības attīstībai, jo eksports ir vienīgais ilgtspējīgais attīstības virziens mazai ekonomikai.

Kāds ir eksportspējīgo uzņēmumu devums valsts tautsaimniecībā? Piemēram, "Latvijas Dzelzceļš" pērn pārvadāja vairāk nekā 57 tūkstošus tonnu kravu, tas bija viens no veiksmīgākajiem darbības gadiem "Latvijas Dzelzceļa" vēsturē. Turklāt lauvas tiesa šī apjoma ir starptautiskie pārvadājumi.

Mēs bieži vien salīdzinām, ka tajā vai citā jomā  kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva mums ir priekšā. Taču dzelzceļa transportā redzam, ka Latvija ir daudz veiksmīgāka. Salīdzinājumam - 2013. gadā Lietuvas dzelzceļš pārvadāja 20 845 tūkstošus, Igaunijas - 21 231, kamēr "Latvijas Dzelzceļš" spēja pārvadāt 52 025 tūkstošus tonnu kravu. Turklāt arī Latvijas dzelzceļa uzņēmuma devums valsts iekšzemes kopproduktā ir krietni augstāks nekā kaimiņiem - Lietuvā tie ir 0.65, Igaunijā - 0.60, bet Latvijā - 1.75% no IKP, kurus nodrošina uzņēmums ar 12.3 tūkstošiem darbinieku, 224.9 miljonu eiro apgrozījumu gadā un samaksātiem nodokļiem 105.1 miljona eiro apmērā.

Līdz šim sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā "Latvijas Dzelzceļš" ir spējis darboties pietiekami veiksmīgi, katrā ziņā sekmīgāk nekā Lietuvas, un jo īpaši - Igaunijas kolēģi. Taču bez mērķtiecīga valsts atbalsta panākumu stāsts var beigties, un tās pienākums ir nepieļaut tādu apstākļu rašanos, kas sasniegtajam pārvilktu treknu svītru. 

Būtu lieliski, ja mums būtu iespējami vairāk šādu uzņēmumu, kas ne tikai nodrošina darbu saviem strādājošajiem, bet rada arī kumulatīvo efektu. "Latvijas Dzelzceļa" gadījumā - priekšnoteikumus ostu, servisa sniedzēju, tirgotāju darbībai, kā rezultāts ir tūkstošiem darba vietu, iespēja cilvēkiem pelnīt un saņemt algu, valsts budžetā iemaksāti nodokļi.

Kā citu piemēru var minēt arī preču eksportētāju - "Latvijas Finieri". 2013.gadā tā apgrozījums bija 187,3 miljoni eiro, un, kaut arī 2014.gada dati vēl nav publiski pieejami, prognozes liek domāt, ka tie ir vismaz tikpat iespaidīgi. "Latvijas Finieris" 2014.gadā nodokļos samaksājis 12 miljonus eiro. Šis uzņēmums, kas gadā saražo 250 tūkstošus kubikmetru saplākšņa un pārdod produkciju 60 pasaules valstīs, ir viens no savas nozares flagmaņiem.

Meža un koksnes nozares kopējais devums tautsaimniecībā ir 5-6% no IKP, tostarp koksnes produkcijas eksports gadā sasniedz divus miljardus eiro jeb piekto daļu no kopējā Latvijas preču eksporta apjoma. Jāatzīmē, ka meža nozare ir viena no retajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kuras preču eksports pārsniedz attiecīgās grupas preču importu. Meža nozarē nodarbināti 4.5% no visiem Latvijā strādājošajiem, un nodokļos tā gadā samaksā 150 miljonus eiro - tostarp ap 20 miljoniem iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek iemaksāti ārpus Rīgas esošo pašvaldību budžetos.

Nozares un uzņēmumi, kas valsts ekonomikā iepludina ārvalstīs vai sadarbībā ar ārvalstīm nopelnītus līdzekļus, ir ļoti nozīmīgi, un ikvienas valsts nacionālās intereses ir nodrošināt atbalstu un nepieļaut to darbības apgrūtināšanu un sašaurināšanu. Esmu pārliecināta, ka nākamajos gados lielāko nodokļu maksātāju vidū būs vairāk to Latvijas uzņēmumu, kas pelna eksportējot un nodokļus maksā Latvijā. Bet, lai tā notiktu, prasām pārdomātu un paredzamu valsts politiku jomās, kas tiešā veidā skar uzņēmējdarbības aktivitāti un izaugsmes iespējas.