Sagatavotais priekšlikums paredz, ka Igaunijai būtu jāuzņem 1064 ieceļotāji jeb 2,66% no visiem ieceļotājiem, Latvijai - 737 jeb 1,84%, Lietuvai - 710 jeb 1,78%. Kopā Baltijas valstīm būtu jāuzņem 6,28% no visiem imigrantiem, kurus plāno iekļaut tā saucamajā "bēgļu kvotā", vienlaikus jāatgādina, ka Baltijas valstīs dzīvo tikai 1,22% no ES iedzīvotājiem, arī ekonomika ir ar līdzīgu īpatsvaru. Tātad atšķirība ir piecas reizes. Pat ja neskata citus aspektus, tad nav loģiski pamatojams, kāpēc Baltijas valstīm būtu jāuzņem tik neproporcionāli liels ieceļotāju īpatsvars.
Šajā jautājumā ir jāuzsver Baltijas valstu vēsturiskie aspekti, kas liedz uzņemt jaunus ieceļotājus. Padomju okupācijas periodā Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā un Igaunijā, ieceļoja aptuveni miljons militārpersonu un imigrantu no citām PSRS republikām, kā rezultātā īsi pirms neatkarības atjaunošanas igauņi un latvieši atradās soļa attālumā, lai savā zemē kļūtu par minoritāti. Pēc neatkarības atjaunošanas tikai neliela daļa no šiem iebraucējiem izceļoja. Kāpēc toreiz starptautiskā sabiedrība nepalīdzēja Baltijas valstīm risināt šo problēmu, solidāri uzņemoties atbildību un palīdzot Baltijas valstīm novērst okupācijas sekas?