Foto: LETA
Latvijas sabiedrībā pastāv kopīga izpratne un vienošanās, kas nostiprināta arī publiski, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas ilgstpējīgas attīstības stratēģijā 2030, arī daudzos citos dokumentos, ka mūsu valsts tautsaimniecības pilnveides un tautas labklājības pieauguma galvenais virzītājspēks ir izglītība. Intelekta ekonomika ir skaidrs virziens, ko nospraudušas valdības un ko atbalsta zinātnieki un ekonomikas eksperti.

Vienlaikus Latvijas novadu identitātes saglabāšanai būtiska ir mazo skolu esības problēma retinātas apdzīvotības apstākļos - pērn mācību gadu uzsāka 250 skolas, kurās mācās mazāk ne kā simt bērnu, kurai virkne nozares lietpratēju kā neizbēgamu risinājumu redz pāreju uz Rietumeiropai raksturīgo sešu klašu pamatizglītību un kā loģisku turpinājumu - sešu klašu vidējo izglītību. 

Vismaz piecus gadus Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdībās esmu strādājis ar nacionālās attīstības, Eiropas Savienības, intelekta un tautsaimniecības struktūras jautājumiem, pētījis izglītības rīcībpolitiku, tāpēc esmu sagatavojis priekšlikumus Izglītības likuma grozīšanai, kuri paredz vidējās izglītības obligātumu pēc pārejas perioda, no 2018. gada iedzīvotājiem līdz trīsdesmit gadu vecumam. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!