Everita Ušacka: Vai noteikumi atsevišķu firmu interesēs ir ikdienas prakse?  (8)

Rīgas domes 7. jūlija domes sēdes darba kārtībā iekļauti Rīgas būvvaldes sagatavotie grozījumi saistošajos noteikumos Nr. 51, "Par pašvaldības nodevu par reklāmas, afišu, sludinājumu izvietošanu Rīgā" un saistošajos noteikumos Nr. 77, "Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā". Noteikumu grozījumi tiek burtiski "stumti" cauri, pēc būtības ignorējot saņemtos nozares komersantu un Latvijas reklāmas asociācijas iebildumus.

Vides reklāmas nodevas bāzes likme

Jau līdz šim saistošie noteikumi Nr. 51. noteica, ka nodevas bāzes likme reklāmai, kura izvietota pieturvietās, ir mazāka nekā pārējai vides reklāmai. Jaunā noteikumu redakcija paredz šo starpību palielināt vēl vairāk - līdz 4,3 reizēm. Jaunā redakcija skan: "15.2. B – reklāmas nodevas bāzes likme 1,85 euro. Reklāmām, kas izvietotas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs, desmit gadus no reklāmas izvietošanas brīža piemēro reklāmas nodevas bāzes likmi 0,43 euro".

Nodevas pazeminājumam Rīgas dome atradusi visai ērtu pamatojumu – komersants investē savus līdzekļus pieturvietu uzstādīšanā - saskaņā ar mēra Nila Ušakova publiskajiem izteikumiem, vairāk nekā 10 miljonus eiro, tāpēc "ir tikai loģiski, ka pilsēta izrāda šādu pretimnākšanu", saka mērs raidījumā "De facto", šā gada 17.maijā.

Taču pilsētas galva sev tik ierastajā manierē noklusē virkni būtisku aspektu, piemēram, to, ka "JCDecaux Latvija" ticis pie izdevīgā, desmitiem miljonu vērtā, turklāt ekskluzīvā līguma par reklāmas izvietošanas tiesībām sabiedriskā transporta pieturvietās bez konkursa. Līgums nodrošina ekskluzīvās tiesības uz vismaz 12 gadiem, saskaņā ar citiem avotiem - līdz pat 20 gadiem.
Var jau teikt, ka "JCDecaux Latvija" investē pilsētas infrastruktūrā, taču patiesībā tā ir vienkārša investīcija savā biznesā, kas šim konkrētajam uzņēmumam nesīs vismaz 4 miljonu ieņēmumus ik gadu tuvāko 12 – 20 gadu laikā. Nodevas atlaide, šai kontekstā, ir pilnīgi neizprotama "dāvana" no Rīgas domes puses, kas nesīs privātfirmai vismaz 150 – 200 tūkstošus eiro papildus ieņēmumu ik gadu.

Turklāt jāuzsver, ka Ušakova publiski nosauktā investīcija, kas pārsniedz 10 miljonus eiro, maigi izsakoties, ir fantāzija. Patiesās tirgus cenas šādas infrastruktūras izbūvei 800 pieturvietām nekādi nepārsniedz 4 miljonus eiro. Turklāt jāņem vērā, ka vismaz 50% no katras pieturvietas uzstādīšanas izmaksām ir attiecināmas tikai un vienīgi uz reklāmas izvietošanas funkciju, kā arī to, ka izvēlētās pieturvietas ir stipri "no ekonomiskā gala" un ar ērtībām iedzīvotājiem nekādi neizceļas.

Paralēli šīm neskaidrībām jāpievērš uzmanība arī juridiskiem aspektiem, uz kuriem jau ilgstoši domei norādījuši diferencētās nodevas pretinieki.

Pirmkārt, šāds nesamērīgs un nepamatots nodevas pazeminājums ir liela apmēra negūti ieņēmumi pašvaldības kasē. Arī Valsts kontrole jau līdzīgos apstākļos ir konstatējusi, ka samazināta pašvaldības nodeva par reklāmas izvietošanu īpaši atlasītiem objektiem ir uzskatāma par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpumu, prettiesiski atsakoties no ienākumiem un radot pašvaldībai zaudējumus.

Otrkārt, visos iespējamos veidos cenšoties izdabāt sev pietuvinātai vides reklāmas kompānijai "JCDecaux Latvija", Rīgas dome šoreiz, iespējams, ir krietni pārspīlējusi, piešķirot vienam komersantam valsts atbalstu tādā apmērā, kāds bez īpaša saskaņojuma ar Finanšu ministriju un Eiropas komisiju nav Rīgas domes kompetencē.

Sekas var būt visai bēdīgas – apjomīgas soda naudas, kuras maksās no rīdzinieku maciņiem. It kā jau tā nepietiktu, ka tie katru gadu paliek plānāki, pateicoties sabiedriskā transporta biļešu cenu sadārdzinājumam, pieaugošo maksu par automašīnu novietošanu "Rīgas satiksmes" pārvaldītajās stāvvietās, pieaugošajam nekustamā īpašuma nodoklim un citiem maksājumiem, ar kuriem tiek lāpīts Rīgas domes bezatbildīgās politikas rezultātā izšķērdētais pilsētas budžets.

Šajā gadījumā pašvaldība, atsakoties no ienākumiem, kurus varētu gūt, piemērojot reklāmai pieturvietās līdzvērtīgu nodevu, pēc būtības rada selektīvi izvelētiem komersantiem - SIA "Rīgas satiksme", SIA "Pilsētas līnijas", SIA "JCDecaux Latvija" - ekonomiskās priekšrocības. Tādejādi tiek kropļota konkurence vides reklāmas un citos saistītajos tirgos, kas ir nopietni konkurenci regulējošās likumdošanas pārkāpumi.

Un ne jau nodevas likme ir vienīgais vienam uzņēmumam rakstītais absurds virzītajās redakcijās. Ar īpašu oriģinalitāti izceļas 77. noteikumu punkta 31. jaunā redakcija, kura skan: "Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot kvartālā starp Marijas ielu, Satekles ielu un Elizabetes ielu, aizliegts izmantot digitālos ekrānus ar piesaisti zemei un piestiprinātus pie ēkas vai būves fasādes."

Katram, kurš aizies uz noteikto izņēmuma kvartālu, paliks skaidrs, tieši kura digitālā reklāmas displeja "tiesības" specifiski iestrādātas jaunajos grozījumos. Ar vienu šāvienu divi zaķi. Pirmkārt, beidzot, būs iespējas saņemt atļauju displeja izvietošanai, tādejādi pārtraucot gadiem ilgo pretlikumīgo darbību. Otrkārt, ar normatīvo aktu spēku apstiprināts, ka tuvākajos gados pavisam noteikti šādam reklāmas formātam vēsturiskajā centrā nebūs neviena konkurenta. Atliek tikai pameklēt reklāmas uzņēmuma ceļus pie pozīcijas deputātiem, lai noskaidrotu kā tikt pašiem pie savas likumdošanas.

Visticamāk, Rīgas dome pretlikumīgos grozījumus "izstums" cauri jau otrdienas, 7. jūlija, domes sēdē. Tad vārds būs pašvaldības pārraugošai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurai ir tiesības gan celt iebildumus pret pašvaldību izdotiem saistošiem noteikumiem, gan apturēt to darbību gadījumos, kad tie ir pretlikumīgi.