Ainārs Dimants: Stiprs likumsargs vājam likumdevējam kā skabarga pakaļā*  (82)

Un runa te nav tikai par manām personas pamattiesībām uz labu reputāciju un tiesisku procesu, bet par bezprecedenta "politisku lēmumu", kas pārkāpj regulatora kā patstāvīgas iestādes, kuru nosaka arī Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD), un sabiedrisko mediju pārraudzības neatkarību un līdz ar to - demokrātisko varu dalīšanas principu un mediju neatkarību Latvijā. Tādēļ varam sagaidīt, ka Valsts prezidents atbalstīs Latvijas Žurnālistu asociācijas inicitīvu un iesniegs prasību Satversmes tiesā, un tā lems par Saeimas 8. jūlija lēmuma atzīšanu par neatbilstošu Satversmes 100. un 1. pantam. Kā privātpersona, protams, versīšos administratīvajā tiesā, kurai tad jālemj, vai tā vispār ir administratīvās tiesas jurisdikcija.

Kas tie tādi tautas draugi un kā viņi cīnās pret neatkarību

Kā atceramies, prettiesiskais, antikonstitucionālais process simboliski sākās tieši Latvijas okupācijas gadadienā 17. jūnijā ar 11 Saeimas deputātu iesniegumu, kuru vidū bija arī četru frakciju (LRA, "Vienotība", ZZS, NSL) vadītāji, kas veidoja jaunu vairākumu parlamentā. Iesniegumā tika prasīta četru NEPLP locekļu atbrīvošana, pamatojoties uz "labas reputācijas zaudēšanu". Iesniegumā bija norādīti tikai trīs atbrīvošanas iemesli.

Pirmkārt, par "Radio Skonto Plus" apraides atļaujas termiņa atjaunošanu un grozījumu apstiprināšanu - kas notikusi pilnīgā saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu (EPLL), uz kura pamata darbojas NEPLP, jo tas nosaka NEPLP statusu un lēmumu pieņemšanas tiesiskos ietvarus.

Otrkārt, Valsts kontroles Revīzijas ziņojumu (bez iebildēm) par NEPLP 2014. gada pārskata sagatavošanas pareizību, kurā nav konstatēts, ka kaut viens cents pašas NEPLP kā iestādes budžetā vai tās pārraugāmo sabiedrisko mediju uzņēmumu - Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) - atsevišķajos budžetos būtu iztērēts nelietderīgi. Pēc šādas loģikas arī ielas šķērsošanu pie dzeltenās gaismas jāuzskata par tik neētisku pārkāpumu, kura dēļ vien ir zaudēta reputācija tādā mērā, ka nevar vairs ieņemt NEPLP locekļa amatu.

Treškārt, par NEPLP bezdarbību attiecībā uz necenzētu leksiku LR5-Pieci.lv - kas gluži vienkārši neatbilst patiesībai.

Juristi šo trīs iemeslus ir atzinuši par nesamērīgiem, lai varētu uzskatīt, ka "konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli", un tas saskaņā ar EPLL 59. panta 3. daļu šajā gadījumā būtu vienīgais pamats NEPLP locekļu atbrīvošanai. Vēl vairāk - vismaz pirmā un otrā pārmetuma gadījumā likumdevējs nepārprotami pārkāpis NEPLP kā neatkarīga likumsarga pilnvaras, iejaucoties tā kompetencē un izdarot uz to politisku spiedienu.

Taču nekādi citi apstākļi netika konstatēti arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 2. jūlija sēdē un Saeimas 8. jūlija sēdē, vēl vairāk - jāievēro, ka šiem lēmumiem, kuriem braši pievienojās NA, vispār nav ne konstatējošās, ne pamatojošās daļas, ne arī lēmumu pieņemšanas process bija atbilstošs, jo strukturēta un sistemātiska darbības izvērtēšana nenotika. Arī gala lēmumam par tikai manu atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata. Te vēl jāatceras, ka NEPLP lēmumi tiek pieņemti, visiem padomes locekļiem koleģiāli balsojot, un visi ir vienlīdzīgi, katram ir tikai viena balss. Turklāt katram NEPLP loceklim ir sava atbildības joma par kādu apakšnozari un vienīgi priekšsēdētājam, kuru turklāt ievēl nevis Saeima, bet paši NEPLP locekļi, kuri nav viņam padoti, tādas nemaz nav. Sanāk tāda pati selektīvā justīcija, kā Putinam ar oligarhiem - ja sadarbojies ar Kremli, esi labais, ja ne - sliktais.

Bet pavisam mūsu likumdevējs sapinās, paziņojot, ka 8. jūlija lēmums ir politisks - tātad nelikumīgs no sākta gala, jo patstāvīgas iestādes vadītājs nav un nevar būt politiski atbildīga amatpersona demokrātiskā un tiesiskā valstī, un tieši to arī paredz EPLL. Tas rada precedentu, ka arī pārējie NEPLP locekļi jebkurā brīdī var kļūt par politiski motivēta parlamenta politiskās kontroles subjektiem. Tas spiež NEPLP locekļus pakļauties valdošo politisko autoritāšu viedoklim un norādījumiem, ievērojami samazinot NEPLP neatkarību un tādējādi apdraudot mediju brīvību Latvijā.

Kādēļ tā? No vienas puses, neatkarīgs - gan no politiskās varas, gan no industrijas steikholderiem (nozares iesaistītajām pusēm) - nacionālais audivizuālo mediju regulators ir katras ES dalībvalsts mediju un izteiksmes brīvības pamata priekšnosacījums, ko respektēt šajā gadījumā aicināja Saeimu EDSO mediju brīvības pārstāve Dunja Mijatoviča. Vēl svarīgāka, no otras puses, ir NEPLP kā abu sabiedrisko mediju padomes funkcija, jo tieši sabiedriskajiem medijiem ir izšķiroša loma mediju brīvības un kvalitātes nodrošināšanā mūsdienu Latvijā. Tāpēc ka tieši NEPLP jebkurā brīdī var izteikt neuzticību LTV un LR valdēm vai atsevišķiem to locekļiem, attiecīgi nomainot viņus. Tāpat izšķiroša ir NEPLP loma sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, tātad NEPLP nepārprotami ir, vismaz - tai noteikti jābūt, masu mediju, nevis politiskās sistēmas sastāvdaļai mūsu kopējā sabiedriskajā sistēmā. Tāpat kā mums ne tikai vārdos, bet arī darbos vairs nedrīkst būt valsts, kā autoritārajā Krievijā, bet gan sabiedriskie mediji, - un tos nevada, nefinansē un sabiedrisko pasūtījumu tiem neizstrādā politiskās aprindas, bet gan mēs, pilsoņi un nodokļu maksātāji.

Pieaugusi NEPLP rīcībspēja "sliktā vadībā"

Nodrošināt regulatora un sabiedrisko mediju neatkarību un kvalitatīvu darbu uzskatīju par savu galveno pienākumu kā NEPLP priekšsēdētājam. Līdzīgi kā iepriekšējos vadošajos amatos kā vadītājs izvēlējos stratēģisku un vienlaikus reālistisku pieeju - plānošanu, īstenošanu, izvērtēšanu un plānu koriģēšanu, soli pa solim, pieejamo resursu ietvaros, maksimāli deleģējot un iesaistot, komunicējot ar iesaistītajām pusēm. Bet ar komunikāciju nesaprotot pakļaušanos un stratēģiskā virziena zaudēšanu, arī tad, kad dzīve ievieš savas korekcijas un prasa elastību. Nedrīkst aiz kokiem pazaudēt mežu. Pretējais ir vāja un nolaidīga lēkāšana no kārtējā ugunsgrēka uz nākamo, tikai uzklausot un diskutējot, populistiski un butaforiski imitējot darbību, nevis sistēmiski rīkojoties. Šai sakarā jāpiebilst, ka vienmēr, uzsveru - vienmēr -, esmu ieradies Saeimas komisijā, ja biju uzaicināts kā NEPLP priekšsēdētājs.

Tādēļ 2012. gadā sākām ar nozares nacionālās stratēģijas izstrādi pieciem gadiem un trīsarpus gados to arī konsekventi īstenojām un ik gadu papildinājām ar jauniem jautājumiem un risinājumiem, ieviešot arī publisko gada darbības pārskatu. Tāpat ieviesu ikgadējos izbraukuma stratēģiskos seminārus NEPLP locekļiem un darbiniekiem, kur notika arī gada rīcības plāna izstrāde un izpildes izvērtēšana. Tāda bija katru pusgadu, un visiem bija skaidri galvenie darbības virzieni.

Pirmkārt, Latvijā ražots elektronisko mediju saturs, galvenokārt latviešu, bet arī krievu un angļu valodā, it īpaši sabiedriskajos medijos.

Otrkārt, labākās nacionālās un starptautiskās ekspertīzes izstrādātā un novērtētā Latvijas Sabiedriskā medija koncepcija ar tajā paredzētiem LTV un LR kopprojektiem un konsekventu ceļu uz vienotu juridisko personu, ar atsevišķu padomi nepolitizētai sabiedriskā medija pārraudzībai un iziešanu no reklāmas tirgus, vienlaikus garantējot pastāvīgu un patstāvīgu finansējumu sabiedriskajam medijam. Saeimas komisijas vadītāja vēl 2013. gada oktobrī tuvredzīgi atzina, ka šis jautājums, lūk, "neesot aktuāls".

Treškārt, Latgale kā Latvijas austrumu pierobeža ar savu specifiku, kas ņemta vērā mūsu risinājumos un piedāvājumos valdībai un Saeimai, ieskaitot kopīgu sabiedrisko mediju studiju Latgalē.

Ceturtkārt, tiesiskā regulējuma stiprināšana. Biju pirmais, kurš, jau uzreiz pēc ievēlēšanas par NEPLP priekšsēdētāju, tādēļ rosināja mediju politikas nodaļas izveidi izpildvarā, Kultūras ministrijā. Te jāsaprot, ka atšķirībā no Saeimas deputātiem NEPLP nav likumdošanas inicitīvas tiesības un NEPLP gluži vienkārši nav likumdevējs, bet tikai likumsargs. Bet, vienalga, kopā ar vadošajiem Latvijas mediju tiesību speciālistiem sagatavojām un iesniedzām vairākas likumdošanas iniciatīvu paketes, kuras ne jau NEPLP darba kvalitātes un sliktās vadības dēļ lielākoties ir iegūlušas Saeimā.

Piektkārt, tas pats attiecas uz NEPLP monitoringa spēju stiprināšanu, kam arī arvien pietrūcis politiskās gribas, par ko politiķi saņem algu, vienlaikus klaigājot par uzbrūkošo Krievijas propagandu. 2014. gadā NEPLP ar pāris Monitoringa centra darbiniekiem kaut reizi varēja pārbaudīt tikai 42 no 108 Latvijā veidotām programmām (39%) un monitorēja 4691 stundu to veidotā audiovizuālā materiāla, kas ir tikai 0,5% no Latvijā redakcionāli veidotā un izplatītā audiovizuālā materiāla. Šāds monitorētā audiovizuālā materiāla apjoms ir nepietiekams. Tas ļauj identificēt būtiskākos pārkāpumus un virspusēji iezīmē tendences, bet nedod NEPLP pilnu un objektīvu ainu par Latvijā veidoto programmu saturu. NEPLP kapacitāte nevarēja nodrošināt pārbaudes par ES vai Krievijā veidoto Krievijas programmu satura atbilstību EPLL normām, nevarēja nodrošināt nelineāro pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju darbības pārbaudes, reģistrēto kabeļoperatoru darbības un nelegālo (nereģistrēto) audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju apzināšanu un sodīšanu.

Šādos apstākļos ir prieks par sasniegtajiem rezultātiem, sākot jau ar LTV reitingiem, jo LTV jaunā, profesionālā valde bija viens no šā NEPLP sastāva smagākajiem darbiem. Un prieks par draudzīgu, profesionāli motivētu NEPLP darbinieku komandu, ko izdevās izveidot šajos gados, neskatoties uz to, ka atalgojums NEPLP juristiem bija par 42% zemāks nekā jaunajā mediju politikas nodaļā, kuru ilgstoši neizdevās nokomplektēt nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ. Salīdzinot ar valsts vienotajā atlīdzības sistēmā iekļautajām institūcijām: VAS "Elektroniskie sakari" vidējā darba alga (neskaitot pieļaujamās piemaksas) juristiem ir par 80%, FKTK par 98%, KP par 80% lielāka nekā NEPLP. Bet NEPLP tajā pašā laikā ne tikai strādāja, bet gan uzlaboja savu darbu. Kopš 2012. gada, kad darbu uzsāka jaunais NEPLP sastāvs, darba apjoms NEPLP sekretariātā ir pieaudzis vairāk nekā par 35%, ko apliecina ienākošo un izejošo dokumentu apjoma un NEPLP lēmumu skaita pieaugums. Vienlaikus korelācija starp NEPLP piemēroto administratīvo sodu skaitu par konstatētajiem pārkāpumiem un zaudētiem tiesas procesiem: 2012. gadā - 8 sodi, 3 pārsūdzēti, no tiem 2 atstāti negrozīti un 1 atcelts (LTV 1 lata sods); 2013. gadā -  8 sodi, 7 pārsūdzēti, no tiem 5 atstāti negrozīti un 2 sodi samazināti ("Ventspils Radio" par ierakstu nesniegšanu un PBK par raidījumu "Cilvēks un likums"), 2014. gadā - 15 sodi, 11 pārsūdzēti, 6 lietās tiesvedība nav beigusies (5 lietas izskatītas pirmajā instancē, 4 izskatītajās lietās lēmums atstāts negrozīts, 1 lietā pirmā instance lēmumu atcēlusi), 5 lietās tiesvedība beigusies, no kurām 3 lēmumi atstāti negrozīti, 1 lēmumam sods samazināts ("Ventspils Radio" apraides atļaujas pārkāpumi) un 1 lēmums atcelts (PBK apraides atļaujas pārkāpumi, kuru tiesa atcēla, nosūtot jaunai izskatīšanai).

Mazs piemērs, lai mazāk būtu politiski virspusīgu, voluntāru, patiesībā juridiski nekompetentu vērtējumu. 2013. gada 13. maijā padome SIA "Venstpils Radio" nosūtīja pieprasījumu iesniegt programmu "Radio Ventspils" un "Latviešu Radio Ventspils" ierakstus un 4. jūlijā par to uzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Savukārt sods par minēto pārkāpumu piemērots 6. decembrī. 29. jūlijā NEPLP atkārtoti pieprasīja programmas ierakstus, kurus saņēma 8. augustā. Tā kā padomes ierobežotās tehniskās iespējas arī apjomīgā pārbaudē neļāva konstatēt programmas "Krievijas hitu radio" (lūk, arī Uģis Polis kā īpašnieks un asais NEPLP kritiķis!) retranslāciju, 13. septembrī tika konstatēts citu raidorganizāciju satura apjoma izvietojuma pārkāpums, par ko 24. oktobrī uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Tā kā tik nopietnu pārkāpumu pēc tā būtības (izplatīta programma, kuras izplatīšanas tiesības nepiešķir apraides atļauja) nevar konstatēt tikai no programmu ierakstiem, NEPLP vāca nepieciešamos tiešos un netiešos pierādījumus, veica atkārtotu programmas monitoringu, lai lēmums par administratīvā soda uzlikšanu būtu likumīgs un pamatots ar pierādījumiem, kā rezultātā 2014. gada 18. jūnijā pieņemts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Šāds laika posms nav nekas neordinārs, salīdzinot ar citiem ES valstu regulatoriem. Tāpat jānorāda, ka lietvedības gaitu ietekmēja arī administratīvi sodāmās personas attieksme pret procesu, proti, tā nelabprāt iesaistījās administratīvā pārkāpuma lietā, uz ko visupirms norāda ierakstu nesniegšanas fakts. Minētais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā izskatīts divās tiesu instancēs un lēmums pēc būtības ir atstāts spēkā, līdz ar to NEPLP konstatētie fakti ir pareizi un sods par apraides atļaujas noteikumu pārkāpumiem uzlikts pamatoti.

Atslēga - ES audiovizuālās direktīvas grozīšana

Līdzīgi kā ar NEPLP sagatavotajiem un virzītajiem EPLL grozījumiem attiecībā uz radio nozari (raidījuma valoda, retranslācija, raidījuma izlaiduma dati, neatkarīgo producentu veidoto raidījumu īpatsvars un grozījumu ieviešanas termiņi), kuru pieņemšanā izšķiroša loma bija Valda Zatlera vadītajai Saeimas Nacionālās drošības komisijai, televīzijas jomā atslēga ir šī raksta sākumā minētā AVMPD. Šī ES direktīva nosaka 90% no nacionālā EPLL, pēc kura strādā NEPLP kā likumsargs. Šeit ir vajadzīga vismaz vienota nacionālā nostāja, lai jaunajā direktīvā iekļautu NEPLP jau šā gada sākumā iesniegto priekšlikumu, ka trešās valsts programmai, kura mērķēta uz ES dalībvalsts nacionālo reklāmas tirgu, arī jāreģistrējas šajā dalībvalstī, tādējādi beidzot panākot efektīvu monitoringu par direktīvas mērķu sasniegšanu attiecībā uz Eiropas darbu īpatsvaru programmā (vairāk nekā 50%) un naida kurināšanu. Mana pozitīvā pieredze kā NEPLP vadītājam sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Baltijas un citu ES dalībvalstu regulatoriem liecina, ka tas nav neiespējami, turklāt tādējādi iegūstot cieņu un atzinību arī, piemēram, Ukrainā un Gruzijā. Tik tiešām, miers baro, nemiers posta.

* "Pain in the ass" - angļu val.