Dimants šķauda, Mūrniece klepo - tā vietā, lai pēc būtības atbildētu par acīmredzamiem centieniem politizēt neatkarīgu audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru un sabiedrisko mediju pārraugu (šeit un šeit), otra valsts augstākā amatpersona atļaujas pāriet uz personisku polemiku, kas tik raksturīga autoritārai politiskai kultūrai. Bet mēs ar jums, lasītāj, šajā rakstā iesim citu ceļu - to, kas aizsākās dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa šķietami tālajā 1988. gada 7. oktobrī, kad Mežaparkā notika tautas manifestācija "Par tiesisku valsti Latvijā". Tajā piedalījos arī es un kā bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs tagad liecinu: šis ceļš vēl nebūt nav galā.
Un runa te nav tikai par manām personas pamattiesībām uz labu reputāciju un tiesisku procesu, bet par bezprecedenta "politisku lēmumu", kas pārkāpj regulatora kā patstāvīgas iestādes, kuru nosaka arī Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD), un sabiedrisko mediju pārraudzības neatkarību un līdz ar to - demokrātisko varu dalīšanas principu un mediju neatkarību Latvijā. Tādēļ varam sagaidīt, ka Valsts prezidents atbalstīs Latvijas Žurnālistu asociācijas inicitīvu un iesniegs prasību Satversmes tiesā, un tā lems par Saeimas 8. jūlija lēmuma atzīšanu par neatbilstošu Satversmes 100. un 1. pantam. Kā privātpersona, protams, versīšos administratīvajā tiesā, kurai tad jālemj, vai tā vispār ir administratīvās tiesas jurisdikcija.
Kas tie tādi tautas draugi un kā viņi cīnās pret neatkarību
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!