Edgars Rinkēvičs
Foto: AFP/Scanpix
Jau labu laiku notiek spraigas diskusijas par bēgļu uzņemšanu, emocijas sit augstu vilni, sākot no nācijas iznīkšanas draudiem, dažkārt rasistiskiem argumentiem līdz pat apsūdzībām ksenofobijā un fašismā. Daudzi jautājumi par bēgļu uzņemšanas kārtību un adaptācijas jautājumiem ir pamatoti, tiem cenšas rast risinājumu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā.

Pirmkārt, bieži tiek jaukti ekonomiskie migranti ar bēgļiem, kuri bēg no reālas karadarbības valstīm vai reģioniem. Šībrīža globālajā situācijā cilvēki bēg, glābjot dzīvību un meklējot drošību. Viņu vidū ir gan mazizglītoti, gan augstas kvalifikācijas cilvēki - ārsti, pedagogi, kuri pret savu gribu ir spiesti pamest savas mājas un valsti. 

Vardarbība un ļaunums, atšķirībā no dažiem karstasinīgiem politiķiem un sociālo tīklu lietotājiem Latvijā, nešķiro cilvēkus pēc ādas krāsas vai reliģiskās piederības. 21. gadsimtā draudus nevar lokalizēt ģeogrāfiski, piemēram, islāma teroristiskās organizācijas tādas kā Islāma valsts jeb ISIL/ DAESH terorizē daudzas valstis Tuvajos Austrumos un Āfrikas kontinentā. Jebkurā gadījumā ES direktīvā par bēgļa statusu piešķiršanu (2011./95/ES) ir noteikts, ka ekonomisko iemeslu dēļ bēgļa statusu un arī alternatīvo statusu nepiešķir. Tā rīkosies arī Latvijas valdība! 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!