Tagad šīm valstīm Eiropas solidaritātes vārdā lūdz uzņemt saujiņu bēgļu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Rezultāts ir izbailes. Bijušais Igaunijas ārlietu ministrs saka (apkaunojoši), ka "baltās rases nākotne" ir apdraudēta. Latviešu nacionālisti pielīdzina Eiropas dienvidu robežvalstu migrantu ierašanos padomju laiku "nelegālajiem imigrantiem" - domājot Latvijas iedzīvotājus, kuri ir nepilsoņi, vai kuriem ir Krievijas pase.
Reakcija ir nožēlojama, un nāk par labu Putinam. Pirmkārt, visas bijušās komunistu valstis saskaras iedzīvotāju skaita kritumu. Tās riskē kļūt vecas, pirms ir kļuvušas bagātas. Migranti strādā smagi, rada bagātību, rada darbavietas, maksā nodokļus un veicina ekonomisko izaugsmi.
Protams, ir īstermiņa izmaksas. Lingvistisku un kultūras iemeslu dēļ ir vieglāk integrēt ukraiņus un baltkrievus nekā, piemēram, sīriešus. Jaunu atbraucēju uzņemšanai sabiedrībā ir nepieciešams smags darbs. Sabiedriskie pakalpojumi (veselība, izglītība un mājokļi) ir jāpielāgo, lai to paveiktu.
Rietumu kļūdas, vadot imigrāciju, piedāvā mācību pārpilnību. Ir taisnība, ka komunistu un nacistu veiktas minoritāšu vajāšanas padarīja reģionu daudz mazāk multietnisku un multikulturālu, nekā tas bija līdz tam. Tomēr tas taču nav mantojums, ko brīvas valstis vēlētos lolot?
Atteikties piedalīties būtu neiedomājami nepareizi. Īstermiņa slogs, ko bijušās apspiestās tautas tiek lūgtas nest, ir niecīgs salīdzinājumā ar to, ko dara citas Eiropas valstis (un vēl mazāk salīdzināms ar tiem simtiem tūkstošu, ar ko tiek galā tādas mazas valstis kā Libāna un Jordānija).
Pat ja šīs pielāgošanās izmaksas būtu augstas, kādas tās nav, tās būtu jāmaksā, nesūdzoties pilnīgi praktisku iemeslu dēļ. NATO un ES sabiedrotie ir ieguldījuši jauno dalībvalstu drošībā. Tās ir sūtījušas savus karavīrus uz mācībām, piedalījušās gaisa patrulēšanā, atbalstījušas sankcijas pret Krieviju par tās karu Ukrainā un devušas naudu struktūrfondiem, kas ir modernizējis sabiedriskos pakalpojumus un transformējis infrastruktūru. Tagad tās lūdz palīdzību.
Tas nepalielinās tādu valstu kā Itālija vēlmi uztvert Baltijas, Polijas un citu lūgumus nopietni, ja sabiedriskā doma tur dumposies pat pret daļiņas no Eiropas mēroga problēmas pieņemšanu. Pasaule, kurā valda egoisms, būs slikta mazām, vājām un nabadzīgām valstīm, īpaši, ja tās atrodas sliktā rajonā.
Vēl ir vēsture. Igauņi, latvieši, lietuvieši, poļi, čehi, slovāki, ungāri un citi zina, ko nozīmē riskēt ar nāvi un bēgt no tāda likteņa, kas ir vēl sliktāks. Tagad citi ir tajā pašā situācijā - viņi bēg no tāda barbarisma Eritrejā, Sīrijā un citās valstīs, kāds liktu Staļina rokaspuišiem novērsties. Viņi ir pelnījuši solidaritāti. Jā, daži migranti var vienkārši meklēt labāku dzīvi, un tad? Daudzi cilvēki no reģiona, ko mēs mēdzām saukt par "Austrumeiropu", ne tik sen atpakaļ darīja to pašu.
Tas ir ilgstoša kauna jautājums Lielbritānijai, Zviedrijai un citām valstīm, kuru valdības pēc 1945.gada nosūtīja antikomunistu bēgļus pretī savai nāvei Staļina rokās. Es ceru, ka nākotnes paaudzes neatskatīsies ar līdzīgām šausmām uz ļaunprātīgu, egoistisku un kontrproduktīvu mūsdienu cilvēku - kuriem, pirmkārt, vajadzētu zināt labāk - nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!