Situācija, ka pēdējā laikā aktuāla kļūst uzņēmumu un valsts tiesvedības procesi, liek secināt, ka problēmas cēlonis meklējams pirmkārt valsts politikā un valsts pārvaldē, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Esošie un gaidāmie tiesvedības gadījumi norāda, ka valsts vāji realizē sabiedrībai un valstij būtiskus projektus. Vēl vairāk - valsts nespēj pienācīgi realizēt projektus sabiedrības interesēs, tas ir, vai valsts pārvalde strādā sabiedrības un valsts interesēs, izdarot kaut ko pēc būtības.
Tiesvedība sakarā ar pasažieru vilcienu iepirkumu, skolas.lv portālu, gudronu dīķu projektu ir uzkrītošākie piemēri. Valstij ir svarīgs realizēts iepirkums, parakstīts darbu nodošanas pieņemšanas akts un tas, ka ES fondu nauda ir apgūta. Pēdējais redzamākais piemērs ir tā sauktie gudrona dīķi. Šajā gadījumā jautājums kārtējo reizi ir par valsts, šoreiz par Valsts vides dienesta kompetenci. Projekti un reālā dzīve ir dažādas lietas. Ierēdniecība dzīvo un strādā projektu un atskaišu līmenī, uzņēmēji - tver lietas reāli. Vai to var saukt par kompetenci - apgūt ES naudu un pareizi sagatavot atskaites? Tas vispār nav normāli, ka uzņēmējiem nauda no valsts ir jāpieprasa caur tiesu. Turklāt, mani māc šaubas, ka Valsts vides dienesta vadība pati būtu gatava izstrādāt un ieviest nepieciešamās institūcijas reorganizācijas reformas pēc būtības. Uzskatu, ka šis jautājums ir jāskata valdības līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!