Foto: AP/Scanpix
14. augustā ES finanšu ministri panāca vienošanos par finanšu palīdzības programmas nosacījumiem Grieķijai, un tagad katras eiro zonas dalībvalsts valdībai vai parlamentam ir jālemj par atbalstu programmai. Pēc ilgajiem mēnešiem, kas tika pavadīti saspringtās diskusijās, vienlaikus Grieķijai atrodoties bīstami tuvu bankrota slieksnim, panāktā vienošanās šķiet būtisks uzlabojums. Tomēr, ieskatoties vērīgāk, pārlieku lielam optimismam nav pamata.

Galvenās un lielākās Grieķijas ekonomiskās problēmas, proti, augsto valdības parāda līmeni un nekonkurētspējīgu ekonomikas struktūru, šī programma līdz galam nerisina. Dominē Eiropā jau par klasisko kļuvušais risinājums "extend and pretend" jeb risinājumu atlikšana un vēlāku laiku, par ko diemžēl maksās ikviens nodokļu maksātājs, tajā skaitā Latvijā.

Visaktuālākā Grieķijas ekonomikas problēma šobrīd ir augstais valdības parāda līmenis. Vēl 2012. gada beigās tika rēķināts, ka Grieķijas valdības parāda līmenis samazināsies no pašreizējiem vairāk nekā 170% no IKP līdz aptuveni 120% no IKP 2020. gadā[1]. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka šie aprēķini ir bijuši nepamatoti optimistiski. Fiskālās disciplīnas pavājināšanās un jauni ekonomiski satricinājumi kā banku sistēmas darbības apturēšana un pārrobežu maksājumu ierobežošana ievērojami vājinājusi parāda ilgtspēju. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!