Foto: AFP/Scanpix
Jau daudzus mēnešus Latvijas sabiedrībā ir sasāpējis jautājums par bēgļu uzņemšanu. Protesta akcija Ministru kabineta priekšā augusta sākumā bija šīs diskusijas sava veida kulminācija vai zemākais punkts (kā nu kurš uz to skatās). Tagad, kad kopš protesta akcijas ir pagājis zināms laiks, var daudz skaidrāk izvērtēt notikušo.

Bēgļu jautājuma abas puses šīs protesta akcijas kontekstā, manuprāt, parādīja savu patieso būtību. Protestētāji, no kuriem daļa bija arī diezgan apšaubāmu ideoloģiju pārstāvji, jau ir tikuši nopelti gana un pamatoti. Taču par otras nometnes izteikumiem ir runāts salīdzinoši maz. Galvenokārt tādēļ, ka šai pusē ir vairāki kultūras un mediju pārstāvji, kas lielā mērā kontrolē šo diskusiju, tādējādi paliekot imūni no kritikas, taču to ideoloģiskais pamats nav mazāk apšaubāms.

Protams, ir ārkārtīgi viegli saukt kādu par "rasistu" vai "nacistu," ja viņš iebilst pret citu tautu piederīgo ieplūdumu savā valstī, izmantojot terminus, kā "baltās valstis baltajiem" un tamlīdzīgi. Taču bieži vien tieši kultūras un mediju pārstāvji ir tie, kuri izmanto līdzīgus argumentus, protams, Latvijas vietā runājot par citām valstīm. Nav noslēpums, ka vairāki šīs sabiedrības daļas pārstāvji ir aizrauti ar Austrumu misticismu un ir Tibetas neatkarības atbalstītāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!