Foto: LETA
Pamodos no nepārprotama un trokšņaina ūdens tecēšanas trokšņa. Tekošais ūdens, pieņemoties spēkā, bija pārpludinājis lielāko daļu istabas griestu. Protams, drīz vien dzirdēju arī klauvējienus pie durvīm. "Augšas kaimiņiene," atviegloti nodomāju.

"Vai jau tek?" atverot durvis izdzirdēju augšējā, penthausa dzīvokļa īpašnieces, sauktas par mammu, enerģētisko balsi jautājam.

"Tek gan," es atbildēju. "Vai nevajadzētu ar steigu ķerties pie jumta labošanas?" "Nē, tikai ne to! Jūs taču zināt - pats tikko bijāt 'rotējošās' nama padomes priekšsēdētājs," mamma piemiedza ar aci. "Jums jālaiž ūdeni lejā arī uz apakšējiem, mazajiem dzīvokļiem - solidaritāte un vērtības ir tas, kas mūs vieno," mamma turpināja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!