Diskusiju par musulmaņu sieviešu galvassegām, kas nupat sasniegusi Latviju, ir iespējams izvērst dažādos aspektos. Interese par šo tēmu pēdējos gados ir saasinājusies saistībā ar pieaugošo izpratni par islāmu kā apdraudējumu Rietumu civilizācijai, kas ir skaidri sajūtams arī diskusijās par jauno migrācijas vilni no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Vienlaikus, ja reiz mēs joprojām ticam, ka katras politiskas normas pamatā ir jābūt kādam racionālam argumentam, nevis vienkārši izjūtai "mums tas nepatīk", ir vērts padomāt par šāda galvassegu regulējuma konceptuālajiem aspektiem.
Šeit mēs redzam, ka argumentācija par labu galvassegu aizliegumam brīžiem kļūst visai paradoksāla. Taču paradokss nenozīmē neko sliktu. Galu galā, kā mūs savulaik mācīja Niklass Lūmanis, laba domāšana nevirzās no paradoksa uz viennozīmību, bet no paradoksa pie labāka paradoksa.