Rīgas domes publiski pieteiktā cīņa graustiem nav pārsteigums. Jau pirms daudziem gadiem domes amatpersonas sprieda par to, kā nesakārtoto īpašumu īpašniekus piespiest ēkas sakārtot vai arī nojaukt. Taču iepriekšējās diskusijas vienmēr atdūrās pret privātīpašuma jēdzienu un, iespējams, arī politisko mazspēju. Tāpēc pašreizējie Rīgas domes centieni ir diezgan loģiski. Vēl jo vairāk loģiski, ja tos skata kopējā Rīgas domes īstenotās komunālās politikas kontekstā.
Graustu problēma ir aktuāla visā Latvijā, tostarp Rīgā. Taču jēdziens grausti visbiežāk iet roku rokā ar diviem citiem jēdzieniem - viens ir ēkas kultūrvēsturiskā vērtība vai kultūras pieminekļa statuss, kas prasa, īpašumu atjaunojot, to atjaunot atbilstoši noteiktiem standartiem, bet otrs - ēkas īpašnieku savstarpējās nesaskaņas, kas, protams, apgrūtina vai pat padara neiespējamu lēmuma par investīcijām īpašuma atjaunošanā pieņemšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
