Rīgas domes publiski pieteiktā cīņa graustiem nav pārsteigums. Jau pirms daudziem gadiem domes amatpersonas sprieda par to, kā nesakārtoto īpašumu īpašniekus piespiest ēkas sakārtot vai arī nojaukt. Taču iepriekšējās diskusijas vienmēr atdūrās pret privātīpašuma jēdzienu un, iespējams, arī politisko mazspēju. Tāpēc pašreizējie Rīgas domes centieni ir diezgan loģiski. Vēl jo vairāk loģiski, ja tos skata kopējā Rīgas domes īstenotās komunālās politikas kontekstā.
Graustu problēma ir aktuāla visā Latvijā, tostarp Rīgā. Taču jēdziens grausti visbiežāk iet roku rokā ar diviem citiem jēdzieniem - viens ir ēkas kultūrvēsturiskā vērtība vai kultūras pieminekļa statuss, kas prasa, īpašumu atjaunojot, to atjaunot atbilstoši noteiktiem standartiem, bet otrs - ēkas īpašnieku savstarpējās nesaskaņas, kas, protams, apgrūtina vai pat padara neiespējamu lēmuma par investīcijām īpašuma atjaunošanā pieņemšanu.
Domāju, ka mēs visi esam vienisprātis par to, ka grausti - tas nav nekas labs. Tie rada potenciālu apdraudējumu garāmgājējiem, ir paaugstinātas bīstamības objekts ģimenēm ar bērniem - visi atceramies bērnību un līdz ar to zinām, cik dažādi bērni mēdz izturēties pret vecāku brīdinājumiem kaut kur neiet. Un, galu galā grausti vienkārši slikti izskatās, tā bojājot ne tikai vidi, bet nereti pazeminot arī līdzās esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtību utt.
Tāpēc Rīgas domes publiski uzsāktā cīņa ar graustiem ir apsveicama. Ir izveidota interneta platforma, kurā var iepazīties ar graustu adresēm, kā arī radīti citi rīki - paaugstināta nekustamo īpašumu nodokļa likme 3% apmērā, lēmums par būves piespiedu sakārtošanu, grozījumi saistošajos noteikumos un nodokļu atvieglojumi.
Tajā pašā laikā aiz kadra palikusi cīņa ar iemesliem, kāpēc kāds it kā labs īpašums kļūst par graustu. Viens no iemesliem ir stāsts par ēkas īpašniekiem. Gadījumos, kad īpašumam ir vairāki līdzīpašnieki, tie nereti nespēj vienoties par mājas uzlabošanas pasākumiem. Kamēr vieni ir gatavi ieguldīt īpašuma sakopšanā un uzturēšanā, otri - nē. Iemesli te mēdz būt dažādi: gan fakts, ka vienam no īpašniekiem nepietiek līdzekļu ieguldīšanai, gan fakts, ka visi īpašnieki nespēj vienoties par nosacījumiem utt.
Savukārt sākoties tiesvedībai, īpašums tiek iesaldēts, jo neviena no pusēm nevēlēsies ieguldīt īpašumā, kamēr nav skaidra tiesas gala lēmuma. Tieši īpašnieku savstarpējie strīdi un tiesvedības ir būtisks faktors ar ko jārēķinās gan Rīgas domei, gan pašiem īpašniekiem. Kas notiks, ja Rīgas dome nojauks īpašumu, kamēr tas ierauts tiesvedībā? Te var sanākt, ka kamēr līdzīpašnieki tiesājas, pašvaldība ņem un nojauc īpašumu, kaut gan iespējams pēc tiesāšanās viens no līdzīpašniekiem turpinātu ieguldīt un uzlabot nekustamo īpašumu.
Viens iespējamais risinājums varētu būt, ka tos īpašnieku strīdus, kuros notiek tiesu darbi, varētu tiesa skatīt paātrinātā kārtībā. Tādā gadījumā ātrāk būtu skaidrība par nekustamo īpašumu, lai, atbilstoši lēmumam, to ātrāk varētu sakārtot vai jaukt nost.
Otrs risinājums tajos gadījumos, kur īpašnieki vienkārši neko nedara, būtu publicēt sludinājumu "Latvijas Vēstnesī" par īpašuma sakārtošanas termiņu. Un šajā gadījumā, ja pēc termiņa iestāšanās nekas nav izdarīts, īpašums tiktu laists uz izsoli. Tajā īpašumu varētu tirgot par zemes vērtību, ar nosacījumu, ka jaunajam īpašuma ieguvējam būtu nodokļu atlaides vai vispār nebūtu jāmaksā nodokļi līdz brīdim, kamēr viņš atpelna ieguldītos līdzekļus, ja konkrētajā vietā tiek būvēts un tiek attīstīta vai sakārtota infrastruktūra.
Tādējādi varētu teikt, ka pašvaldībai ir plašas iespējas interesentus piesaistīt ar bonusiem, lai jaunajiem īpašniekiem būtu stimuls un interese investēt līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
