Te būtu jāuzsver ne tikai nesamērīgi lieli pabalsti bēgļiem, bet arī citi atbalsta veidi, kuri ir iestrādāti vēl neapstiprinātajā rīcības plānā par patvērumu meklētāju uzņemšanu Latvijā. Jebkurš tautietis, kurš atgriežas no ārzemēm, varētu tikai sapņot par individuālo konsultantu, kurš palīdzētu viņam risināt dažādus sadzīviskus jautājumus. Līdzīgi jebkurš varētu vēlēties, lai viņam piemeklē mazcenas īres dzīvokli, izsniedz aizdevumu pirmajai īres iemaksai un citus labumus, kurus ir plānots piešķirt bēgļiem.
Esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja dažus ierēdņu absurdos priekšlikumus pateiktu darbavietās, kur strādājošie saņem minimālo algu, tad viņi ar veselu ādu neatgrieztos savos krēslos. Piemēram, ka būtu jāturpina maksāt bēgļu pabalstu, ja persona sāk strādāt. Pamatojums - citādi viņš nebūs motivēts strādāt. Citiem vārdiem sakot, latvietim ir jābūt motivētam strādāt par 265 eiro "uz rokas" (minimālā alga, ja ir iesniegta nodokļu grāmatiņa), bet eritrejietis būs apmierināts tikai ja viņam būs 265 eiro (alga) + 256 eiro (bēgļu pabalsts) = 521 eiro "uz rokas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!