Latvijas Bankas 28. oktobra konferenci es nosauktu par starptautisku bez pēdiņām - tur par globālām norisēm diskutēja cilvēki, kas šīs norises arī pārvalda. Tāpēc saprotama ir arī ārvalstu mediju interese: konferences atziņas tika plaši atspoguļotas tādos starptautisko ziņu medijos kā Bloomberg, Reuters, MNI, The Wall Street Journal u.c.
Vai tas, ka pagājušo Latvijas Bankas konferenci veltījām strukturālām reformām, bet šī gada konferenci - valsts parāda kāpumam un Eirosistēmas aktīvajai monetārajai politikai (Latvijā to saucam par Paplašinātu aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), bet starptautiski tā pazīstama kā kvantitatīvās stimulēšanas programma (QE)), liecina par paradigmas maiņu? Nē, gluži otrādi, šī gada konferences laikā atspēkojām vairākus mītus un secinājām, ka ne valsts parāds, ne PAPP/QE (eiro zonas valstu obligāciju ikmēneša uzpirkšana 60 miljardu eiro vērtībā) nav brīnumnūjiņas. Labākajā gadījumā tie ir pretsāpju līdzekļi, kas dod īstermiņa atelpu nopietnā ārstniecības kursa (strukturālo reformu) uzsākšanai, bet pašas problēmas sakni nerisina. Turklāt to lietošanai ilgā laikā un lielos daudzumos ir nevēlamas blakusparādības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!