Ņemot vērā publiskajā telpā norisinošo diskusiju par Latvijas aizsardzību un hibrīdkara ietekmi uz to un iepazīstoties ar Kārļa Krēsliņa kunga pausto viedokli par Latvijas aizsardzības politiku un hibrīdkara ietekmi, es vēlētos papildināt šo diskusija ar dažiem komentāriem.
Pirmkārt, ir būtiski norādīt, ka hibrīdkarš pēc savas būtības nav it nekas jauns. Tas ietver asimetriskas karadarbības metodes ar lielu akcentu uz informācijas kara elementiem, kas ir vērsts uz Latvijas sabiedrības demoralizēšanu, politiskās varas leģitimitātes graušanu un tās diskreditēšanu Latvijas sabiedroto vidū. Šādas karadarbības apstākļos Latvijas Nacionālie bruņoto spēku (NBS) loma ir saskatāma divos aspektus - spēcīgi un attīstīti bruņoti NBS ir būtisks atturēšanas politikas elements un tiem ir centrālā loma, kad tiek veikts reāls uzbrukums Latvijas teritorijai.
Izejot no šīs loģikas, fundamentāli nekas nav jāmaina Latvijas aizsardzības politikas uzstādījumos, bet gan jāparedz reāls finansējums NBS spēku stiprināšanai, kas ietver gan atbilstoša bruņojuma iegādi, gan personāla profesionalitātes uzturēšanu un celšanu. Informatīvās telpas stiprināšana pret agresīvo propagandu un Latvijas valstij naidīgo indivīdu kontrolēšana un izķeršana ir citu nozaru ministriju kompetencē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!