Guntis Libeks: Ko sola un kā rīkojas partijas  (55)

Tomēr praksē notiek mazliet savādāk - vēlētāji vairāk vērtē pašus kandidātus un viņu māku skaidrot savas partijas centienus. Tomēr taisnības un likuma priekšā nozīme ir oficiāli uzrakstītajam, tas ir, partiju programmām.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) nācis klajā ar ierosmi veikt nākošo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un jau uzzīmējis karti, kā novadi tiks savienoti vai daži atstāti nevienoti. Šis process iepaticies arī citu partiju pārstāvjiem, un ar entuziasmu ir sāktas diskusijas. Pēc politikas teorijas ministram ir jārīkojas atbilstoši Nacionālās apvienības programmai, jo viņš pārstāv šo partiju, kā arī valdības deklarācijā noteiktajam.

Nacionālās apvienības tā saucamajā plašajā programmā, ne arī programmā 12. Saeimas vēlēšanām nekā tāda nav. Varbūt ministrs sācis pildīt savu koalīcijas partneru programmas valdībā? Izrādās, ka ne, jo "Vienotības" un ZZS programmās 12. Saeimai nekas nav minēts par to, ka Latvijai vajadzīga jauna pašvaldību reforma. Nekas par reformas vajadzību nav rakstīts arī Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā.

Vairāk pameklējot, vienīgi Latvijas Zemnieku savienības partijas programmā ir norādīts: "Lai likvidētu līdzšinējo veikto reformu kļūdas un pārmērības, ir nepieciešams novērst to, kas attālina no iespējas izveidot pārvaldi ar minimālām izmaksām un sabiedrībai pieņemamu pakalpojumu kvalitāti. Jāīsteno administratīvi teritoriālās reformas otrā, svarīgākā daļa. LZS atbalsta pilsoņu vēlētu divu līmeņu pašvaldību izveidošanu, tam paredzot attiecīgi nodalītu budžetu". Noprotams, ka partija iestājas par "otrā līmeņa" pašvaldību izveidošanu, atzīst kļūdas iepriekšējā reformā un sola tās novērst.

Valdība nesen pieņēma grozījumus noteikumos, kuri strikti ierobežo nelielu vidusskolas klašu pastāvēšanu un turpmāko 2-3 gadu laikā administratīvi plāno aizslēgt daudzas lauku novadu vidusskolas. Deputāta Māra Kučinska vadītā Saeimas Ilgspējīgas attīstības komisija nākusi klajā ar ideju, ka laukos nav vajadzīgas arī pamatskolas, pietiks ar sākumskolas 6 klasēm.

Pameklēsim šo darbību pamatojumu partiju programmās!

Nacionālās apvienības programma sola: "Lai neturpinātos iedzīvotāju aizplūšana no lauku reģioniem, maksimāli saglabājamas lauku skolas, gan ar datorizētu tālmācību, gan veidojot šīs skolas kā mācīšanās kopienu centrus vai arī kā lielāku skolu filiāles".

Latvijas Zaļā partija: "Īpaši jārūpējas par cilvēka dzīves ciklam nepieciešamajiem infrastruktūras elementiem un to pieejamību un sasniedzamību. Te jāmin skola, darbavieta, medicīniskā aprūpe, iepirkšanās utt. Sasniedzamību nodrošina šo pakalpojumu institūciju racionāls teritoriāls izvietojums".

"Vienotības" un Latvijas Zemnieku savienības programmās par lauku skolu likvidēšanu vai atbalstīšanu nekas nav atrodams.

Varētu šķist dīvaini, bet mūsu politiskajā vidē jau ierasts, ka valdības deklarācijā parādās lietas, ko pirms vēlēšanām politiskās partijas nav solījušas: "Nodrošināsim pirmsskolas izglītības un pamatizglītības apguvi pēc iespējas tuvu bērna dzīvesvietai, bet vidējās izglītības apguvi koncentrēsim skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi. Izveidosim skolu tīkla attīstības stratēģisko modeli, kas ietver starpnozaru programmu Latvijas lauku skolu kā nozīmīgu infrastruktūras centru saglabāšanai".

Uzrakstīts visiem gadījumiem - saglabāsim lauku skolas, bet vidējo izglītību koncentrēsim. Tikai Ministru kabineta noteikumi koncentrēšanai izvēlas nevis attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi, bet skolēnu skaita kritēriju.

Kāpēc ir nepieciešamas partiju programmas, ja ministri un deputāti pēc ievēlēšanas rīkojas pēc saviem ieskatiem, pat pretēji partijas programmās rakstītajam? Kāpēc valdība tērē laiku deklarācijas rakstīšanai, ja pati to neņem vērā?

Izskatās, ka partiju programmās un valdības deklarācijā solītais ir par smagu un grūti izpildāms. Vieglāk ir izmantot valsts varu savu apšaubāmo un vienpatībā izsapņoto ideju uzspiešanai sabiedrībai, lai galu galā piemānītu vēlētājus.