Hosams Abu Meri: Terorismam nav tautības un reliģijas  (166)

Manā ģimenē ir ticīgi cilvēki. Gan musulmaņi, gan katoļi. Visi dzīvo pēc vieniem Dieva likumiem un Dievu sauc vienā vārdā – Allahs, jo tas ir viņa nosaukums arābu valodā. Nekas cits. Mani radi raudāja gan tad, kad noslepkavoja cilvēkus Beirūtā, gan Parīzes traģēdijā. Arī viņi nesaprot, kāpēc tā notiek.

Visa pasaule aiztur elpu, kad uzzina par kārtējām zvērībām, ko pastrādā kāds ļauns spēks, nelietīgi uz lūpām nēsājot Dieva vārdu.

Ikviens pasaulē sastingst bailēs un vienlaikus naidā. Cilvēce apvienojas sāpēs un līdzjūtībā, pierādot, ka cilvēcībai nav robežu. Nāvei nav tautības un reliģijas. Teroristi nav saucami par cilvēkiem, viņi ir teroristi.

Pašlaik notiekošais pasaulē raisa cilvēkos bailes un naidu pret arābiem un musulmaņiem, pret reliģiju, pret cilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu. Jo gan "Daesh" teroristi, gan citi, kuri ļauni iedvesmojas no pirmajiem, slepkavo un spīdzina cilvēkus, izsaucot "Allahu akbar". Tā liekot domāt, ka musulmaņi ir slepkavas. Kopš cilvēces rašanās neviena reliģija nav atbalstījusi un neatbalsta līdzcilvēku slepkavošanu, tā zaimojot Dieva, Allaha vai kā citādi saukta radītāja vārdu. Neviena reliģija nesēj naidu vai ļaunumu.

Teroristi ir prasti noziedznieki un slepkavas, tikai daudz ļaunāki par citiem. Nevienam normālam cilvēkam nav saprotams, kas notiek viņu smadzenēs, lai prognozētu, izprastu, apkarotu. Nevienam arī nav skaidrojuma, kāpēc slepkavības tiek piesegtas ar Allaha piesaukšanu. Korānā rakstīts tas pats, kas Bībelē – "tev nebūs nokaut". Tāpat kā "tev nebūs Dieva vārdu pārkāpt". Ar katru savu zvērību viņi pārkāpj visu cilvēcisko un to, kam seko jebkura ticība pasaulē.

Teroristi, kas piesauc Allahu, ar to visas pasaules musulmaņus cilvēku acīs padara par teroristiem. Teroristi nešķiro tautas, ādas krāsas, reliģijas, valstis. Ļaunumam nav robežu. Un ļaunumam nav nekāda sakara ar ticību. Musulmaņi un teroristi nav viens un tas pats. Tāpat kā visi arābi nav musulmaņi un visi musulmaņi nav arābi.

"Stade de France" apsargs 13. novembrī pie stadiona ieejas apturēja džihādistu, kurš bija paredzējis detonēt savu pašnāvnieka vesti stadionā, nogalinot daudzus simtus cilvēku. Apsargs izjauca terorista plānus, un kopā ar saviem kolēģiem izglāba daudzu cilvēku dzīvības. Viņš ir musulmanis.

Starp glābējiem un policistiem, kuri steidzās palīgā cietušajiem Parīzē, bija daudz musulmaņu. Starp bojāgājušajiem, noslepkavotajiem un to tuviniekiem ir daudz musulmaņu.

Terora akti notiek ne tikai Eiropā. Tam tikai pievērš daudz lielāku uzmanību, jo saprotami, ka Eiropa katram šķiet tuvāk un daudzi ir pabijuši vietās, kur notiek nelaimes. Mazāk informācijas ir par to, ka arī valstīs, kur tradicionāli dzīvo musulmaņi, teroristi tāpat nogalina cilvēkus, piesaucot Allahu. Manā dzimtajā Libānā arī Sīrijas kara dēļ notiek teroristu izraisīti sprādzieni, cilvēki zaudē dzīvības. Dažas dienas pirms Parīzes nelaime piemeklēja arī Beirūtu. Vēl tagad daudzi mani tautieši slimnīcā cīnās par savām dzīvībām, vairāk nekā 40 tika sarauti gabalos sprādziena vietā. Tāpat cietuši cilvēki Turcijā, Tunisijā, Kuveitā, Mali.

Musulmaņi Parzīzē un citur pasaulē stāvēja uz ielām ar plakātiem, kas vēstīja – "not in my name" – "ne manā vārdā". Musulmaņi kopā ar visas pasaules cilvēkiem un citu reliģiju pārstāvjiem aizdedzināja sveces par bojā gājušajiem Parīzē, tāpat kā par saviem tautiešiem, kas gājuši bojā, jo viņi, pirmkārt, ir cilvēki. Tas ir svarīgākais, ko šajās pasaulē grūtajās dienās jāatceras arī mums – Latvijā.