Foto: LETA
Ilgi domāju, vai vajag izteikt domas par to, kas šobrīd notiek pasaulē. Jo šķita, ka nav vārdu, kas to raksturotu un nevieni vārdi nav pietiekami stipri, lai nosodītu tos, kas nogalina. Tomēr nolēmu, ka nevaru paturēt savas emocijas pie sevis, pat ja ar tām izsaukšu negācijas pret sevi.

Manā ģimenē ir ticīgi cilvēki. Gan musulmaņi, gan katoļi. Visi dzīvo pēc vieniem Dieva likumiem un Dievu sauc vienā vārdā – Allahs, jo tas ir viņa nosaukums arābu valodā. Nekas cits. Mani radi raudāja gan tad, kad noslepkavoja cilvēkus Beirūtā, gan Parīzes traģēdijā. Arī viņi nesaprot, kāpēc tā notiek.

Visa pasaule aiztur elpu, kad uzzina par kārtējām zvērībām, ko pastrādā kāds ļauns spēks, nelietīgi uz lūpām nēsājot Dieva vārdu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!