Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcai 140 - 20
Foto: LETA
Uz Adventa laiku var palūkoties kā uz kāpnēm pa kurām no debesīm uz zemi nokāpj Dievs. Nosaukums ir cēlies no latīņu "adventus" – atnākšana, ierašanās. Kristus dzimšana ir visur un vienmēr esošā Dieva ierašanās "šeit un tagad". No mūžības manā dzīvē.

Adventa kāpņu četri laidumi ir četras svētdienas. Katrai no tām ir savs raksturs un temats. Kāpņu augšgals ir debesīs un noslēgums zemes virsū, Bētlemes silītē. Jo tuvāk Ziemsvētkiem, jo piezemētāks kļūst vēstījums.

Tādēļ Adventa laika pirmā svētdiena jeb pirmā advente vairāk runā par debesu lietām, kas ir drīzāk pretstatā dzīves ikdienai. Lūkas evaņģēlija 21.nodaļa stāsta par to, ka Kristus nāks atkal - tiesāt dzīvos un mirušos. Tad vairs nebūs nekāds "Jūs bērniņi nāciet". Kristus parādās uz augšējā pakāpiena un debesu spēki tiek satricināti. "Cilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks pār pasauli." Apustulis Pēteris pat raksta: " Pasaules pamati degdami izjuks, un zeme un viss, kas uz tās radīts." Baismīgi notikumi, taču Kristus saka pārsteidzošus vārdus: "Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas." Tāds arī ir Adventa pirmās nedēļas klasiskais nosaukums: "Ad te levavi", uz tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli (25. psalms)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!