1997. gadā Zviedrijas parlaments apstiprināja satiksmes drošības programma "Vision Zero", kuras uzdevums ir panākt, lai ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo Zviedrijas iedzīvotāju skaits būtu nulle. Tātad uz šīs valsts ceļiem bojā gājušo nebūtu vispār.
Jāatzīst, ļoti ambiciozs plāns, tomēr līdzšinējie rezultāti apliecina, ka tas ir iespējams - jau šobrīd Zviedrija ir visdrošākā valsts Eiropas Savienībā, jo aizvadītajā gadā uz vienu miljonu iedzīvotājiem bojā gājuši 28 cilvēki. Salīdzinot Latvijā - 105 cilvēki - un esam stabili pēdējā vietā šajā asiņainajā statistikā. Kā zviedri to panāk, valsts tāpat kā Latvija ir ziemeļos, ceļi apsnieg, apledo, diennakts tumšā laika ilgums ir līdzīgs kā Latvijā?
Zviedrijas prezentācijā par drošību uz ceļiem, pamata akcents ir likts uz infrastruktūru. Nenoliedzot, ka par satiksmes noteikumu ievērošanu ir nepieciešams atgādināt, zviedri uzskata, ka "cilvēka faktors", kāda negaidīta kļūda, neveiksmīga situācija uz ceļa, kurā autovadītājs var noreaģēt nepareizi, būs vienmēr. Šobrīd šis faktors ir 90% ceļu satiksmes negadījumu pamatā. Tādēļ mūsdienīgas un drošas infrastruktūras, šodienas vai pat rītdienas drošības prasībām atbilstošs automašīnu aprīkojums mazinās "cilvēka faktora" ietekmi.
Zviedrijā to veic izplatītās apdzīšanas zonas - uz ceļiem, kuros ir viena josla katrā virzienā, un tās ir fiziski atdalītas ar barjerām, ik pa laikam ir izbūvēta īpaša apdzīšana zona vienā un vēlāk pretējā virzienā. Drošas gājēju pārejas, gājēju tuneļi un gājēju tilti, pretējās braukšanas joslas atdaloši elementi , piemērots apgaismojums, braucamās daļas sašaurinājums pie gājēju pārejām, fiziski atdalītas riteņbraucēju joslas - šie un vēl citi priekšnoteikumi mazinās cilvēciskās kļūdas iespējas, uzskata zviedri.
Ne mazāk svarīga ir automašīnu drošība jau bāzes aprīkojuma līmenī. Jauno automašīnu obligāta aprīkošana ar visiem drošības spilveniem, pret bloķēšanas iekārtu, elektronisko stabilitātes kontroli un citu drošības aprīkojumu, arī īpašiem detektoriem, kas neļauj iedarbināt spēkratu, ja vadītājs ir dzēris. Zviedri uzskata, ka autovadītāju strostēšana nav izšķirošais satiksmes drošību stiprinošais rīks. "Cilvēka faktors" būs vienmēr, un tikai droša infrastruktūra un automašīnas spēs to jūtami mazināt.
Saūda Arābijā tiek būvēta pilsēta, par kuru jau šodien pārvietojas bezpilota automašīnas, tātad spēkrati bez autovadītāja. Zviedrijā, Gēteborgā tiek izmēģinātas bezpilota Volvo markas automašīnas. It kā nākotne, kas mums Latvijā šķiet īpaši tāla, tomēr kādēļ gan mūsu valsts nevarētu būt viens no pionieriem šāda bezpilota transporta attīstībā un pielietošanā.
Esam pēdējā vietā ES bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem - mums nav ko zaudēt! Iespējams Latvijā varētu izstrādāt bezpilota satiksmes attīstības plānu, izvērtēt nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, kopā ar ārvalstu partneriem uzsākt bezpilota spēkratu eksperimentālu ražošanu, un kādā Latvijas pašvaldībā būtu bezpilota ceļu satiksme. Šobrīd tas izklausās kā tāls sapnis, tomēr kādēļ gan zviedri var to īstenot?
2. Globālā augsta līmeņa konferences noslēgumā tika pieņemta deklarācija, kura apkopo visu dalībnieku kopējo redzējumu par soļiem, kas veicami satiksmes drošības stiprināšanā. Ieklausoties pasaules pieredzē, Latvija var pamest pēdējo vietu ES un iespējams pat kļūt par moderno tehnoloģiju līderi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!