nils sakss
Foto: Privātais arhīvs
Klimata finansējums ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas izraisījis karstākās debates šajās dienās Parīzē, kur notiek klimata pārmaiņu konference ar vairāk kā 50 000 dalībnieku tiešu vai netiešu iesaisti. Klimata finansēšanas strīdīgos jautājumus var izprast tikai kontekstā ar klimata pārmaiņu problemātiku.

Parīzē notiekošajā Klimata pārmaiņu konferencē plānots noslēgt jaunu līgumu, kas aizvietotu slaveno Kioto protokolu. Runa ir par to, kā samazināt siltumnīcefektu jeb zemes sasilšanu no tā, ka atmosfērā arvien vairāk uzkrājas siltumnīcefekta gāzes, pamatā ogļskābā gāze (CO2). Saules gaisma, kas nonāk uz Zemes, sasilda to.

Siltie ķermeņi izstaro siltuma starojumu jeb infrasarkanos starus, ko cilvēks ar aci neredz. Lai Zeme neuzkarstu, diennaktī no saules saņemtajai enerģijai vajadzētu ar infrasarkanajiem stariem nonākt atpakaļ izplatījumā. Tomēr CO2 ir "nelāga" īpašība - tā labi laiž cauri saules gaismu, bet absorbē infrasarkano starojumu. Tāpēc infrasarkanais starojums, pirms izlaužas izplatījumā, sasilda ogļskābo gāzi, kas, savukārt sasilda atmosfēru un Zemes vidējā temperatūra pieaug.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!