Zāles šai "slimībai" ir. Tās ir regulāri veiktas dzīvojamās mājas un tai piederīgo pamatkonstrukciju apsekošanas un laikus sasauktas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, kurās nama pārvaldnieks informē par kopīpašuma tehnisko stāvokli, ēkai nepieciešamajiem remontdarbiem, kā arī argumentēti norāda, cik lieli uzkrājumi veidojami attiecīgā nama remontiem. Vēlos uzsvērt, ka avārijas situācija ēkā neizveidojas ne mēneša, ne arī gada laikā. Kritiska tehniskā situācija ir ilgstošas bezdarbības rezultāts, un, iespējams, arī dzīvokļu īpašnieku kopības neinformētība par kopīpašumā esošās ēkas patieso tehnisko stāvokli.
Par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsekošanu atbild tās pārvaldnieks. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.907, reizi gadā tiek veikta ēkas vizuālā apsekošana, "lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos." Minētajos MK noteikumos uzskaitīta arī virkne dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, kuru fiksēšanas gadījumā ēkā veicams ārpuskārtas remonts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!