Foto: LETA
Smagas problēmas būtiska sastāvdaļa ir tās neatrisināmība. Labākajā gadījumā – risinājuma komplicētība un milzīgais ieguldāmo resursu apjoms. Ne tikai naudas, bet arī cilvēciskas enerģijas un mūžam deficītā laika patēriņš. Tieši tāpēc COP21 konference Parīzē ļāva Eiropai un pasaulei noskaidrot ļoti svarīgu lietu: šobrīd klimata pārmaiņas nav mūsu galvenā problēma – ja par tām ir tik viegli panākams kompromiss.

Lielākam iespaidam tas tika pieteikts pēc demonstratīvi paildzinātām diskusijām, mediju un NVO saceltas ažiotāžas un cildināts kā nozīmīgs sasniegums - vienlaikus slavētājiem apzinoties, ka viens vulkāna izvirdums spēj sacensties ar industriālā piesārņojuma desmitgadi.

Pavisam cits problēmu dziļums ir augošai Eiropas Savienības disfunkcionalitātei, tai patlaban pārdzīvojot dziļu iekšējo krīzi. Šī organizācija ir viens no globālās politikas nozīmīgākajiem spēlētājiem un "pasaules kārtības" uzturētājiem, taču tieši šajā brīdī tai vispirms ir jātiek skaidrībā ar savām iekšējām vainām. Krīzes pamatā nav tikai cīņa starp tālākas federalizācijas atbalstītājiem un dalībvalstu suverenitātes aizstāvjiem, gluži tradicionālās cīņas saasinājumam pārklājoties ar dalībvalstu reģionu suverenitātes centieniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!