Iepazīstoties ar tēmas atspoguļojumu konkrētajos medijos, kas koordinēti sekoja cits citam, tendenciozu faktu atlasi un to interpretāciju, nav šaubu par kampaņu, kuras mērķis sakrīt ar atsevišķu politiski bankrotējušu līderu iepriekš piesolīto destruktīvismu.
Nožēlojami ir tikai tas, ka runa ir par izglītības iestādi, turklāt valsts izglītības iestādi Ventspils pilsētas teritorijā, kurā mācījās bērni - absolūti nepiemērotās telpās, pat cilvēka dzīvību apdraudošā avārijas stāvoklī esošā ēkā, ko apliecināja sertificēta būvinženiera slēdziens par ēkas katastrofālo tehnisko stāvokli jau 2004. gadā. Valdība tikai pēc Zolitūdes traģēdijas evakuēja bērnus no sagrūt draudošās ēkas.
Šobrīd valsts Ventspils mūzikas vidusskola, kas turklāt ir lielākā profesionālās kultūrizglītības iestāde ārpus Rīgas, ir vienīgā šāda skola Latvijā, kurai nav savu telpu - nedz pastāvīgu, nedz tās profesionālajai darbībai piemērotu.
2008. gadā valdība apstiprināja Latvijas koncertzāļu programmu, paredzot to būvniecību 4 pilsētās - Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. Pirmajās trijās - koncertzāles jau ir uzbūvētas. Tas tikai uzskatāmi pierāda, ka piešķirt Ventspilij izredzētās vietas statusu šajā gadījumā ir vairāk politiskas propagandas motivēts mērķis nekā objektīvs pamats.
Valda Dombrovska valdība valsts Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas problēmu skatīja divas reizes, pieņemot gala lēmumu būvēt jaunu skolas mācību ēku, apvienojot ar koncertzāles funkciju. Projekts ir sākts un tiks realizēts, to finansējot no valsts, Eiropas Savienības un Ventspils pilsētas domes līdzekļiem.
Manipulatīvs ir apgalvojums, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs esot panācis, ka koncertzāle tiek atzīta par vienu no jaunās valdības darbiem (TV 3 Ziņas, 03.02.2016). Patiesībā Deklarācijas projektā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir uzskaitīti 8 kā Latvijas valsts simtgades kultūras infrastruktūras objekti, no kuriem 7 objekti atrodas Rīgā un tikai viens ārpus Rīgas - t.i., Ventspilī. Starp iecerētajiem attīstības projektiem ir arī Rīgas akustiskā koncertzāle, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī, Mežaparka estrādes un Daugavas stadiona renovācija un rekonstrukcija.
Rīgas projektiem laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam valsts ir paredzējusi Eiropas Savienības finansējumu 80 milj. eiro apmērā. Tas, ka Rīgā tiks realizēti 7 lieli projekti, acīmredzami TV3 ziņu dienesta skatījumā nav nekas slikts, bet 1 ārpus Rīgas - totāla traģēdija.
Iepriekš minētājā TV3 ziņu raidījumā izmantoti arī citi ar valsts Ventspils mūzikas vidusskolu saistīti - nepārbaudīti un melīgi fakti, tādējādi cenšoties apliecināt skolas būvniecības nelietderību un neefektīvu līdzekļu izlietojumu. Šāda nepārbaudītu faktu izmantošana ir klajā pretrunā ar žurnālistu ētiku.
Norādot, ka Ventspils mūzikas vidusskolā mācās vien 60 skolēni, TV3 ziņu dienesta reportieris Eglītis, acīmredzot, vēlējies noliegt valsts Ventspils mūzikas vidusskolas sabiedrisko nozīmi un mazināt problēmas aktualitāti, jo patiesībā jau šobrīd - 2015./2016 mācību gadā skolā mācās teju 500 izglītojamie, un tuvāko gadu laikā plānots, ka šis skaits vēl tikai pieaugs, turklāt sižetā netiek pieminēti vismaz 100 pedagogi, kas jau šobrīd vada nodarbības valsts Ventspils mūzikas vidusskolā.
Patiesībai neatbilst arī TV 3 ziņās nosauktais apmeklētāju vietu skaits. Saskaņā ar projektu Ventspils mūzikas vidusskolas jaunajā ēkā ar koncertzāles funkciju paredzētas nevis 700, kā tas tika apgalvots TV3 ziņu sižetā, bet gan 578 skatītāju vietas.
Ventspils pilsētas pašvaldība vienmēr ir rūpējusies, lai Latvijas, tai skaitā Kurzemes un Ventspils iedzīvotājiem, būtu pieejama daudzveidīga kultūras un izklaides programma. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, plānots valsts Ventspils mūzikas vidusskolā organizēt ap 90 pasākumu gadā, tādēļ par koncertzāles noslodzi ne vien TV3 ziņu dienesta darbiniekiem, bet, kas svarīgāk, - Latvijas un, jo īpaši, Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem - pilnīgi noteikti nav jāuztraucas.