Jau vairs neatceros, uz kurām frāzēm mūsu sākotnējos argumentos mēs paši uzsēdāmies, un kuras līdz jēgas zudumam tiražēja mediji, un kuras sagrozītā veidā mums mutēs atpakaļ lika "otra puse". Bet gan jau tādas bija. Tāpat kā tagad un īstenībā jau no paša sākuma iet tā dziesma par Zaigas Gailes un viņas atbalstītāju nevis estētiskajām, bet, iespējams, merkantīlajām, vai vēl ļaunāk, politiskajām interesēm.
Tas ir smieklīgi, jo kādas gan citas, ja ne politiskās intereses vada valdošo tautas upura kultu un ar to saistīto simtgades kulta būvi - Okupācijas muzeja pārbūvi par Nākotnes namu. Un jā, iebildumi pret to ir politiski (nevis "tikai" estētiski, lai gan man estētiski nav "tikai", bet par to vēlāk). "Ideoloģiskā nepatika" ir nevis pret nozīmīgo atmiņas institūciju, bet pret nacionālistisko politiku, kuras viens no karogiem nožēlojamā kārtā ir arī represēto ciešanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!